Eksperts: Krievija mēģina novilcināt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā

Pēc viņa paustā, Krievijas mērķis kopš sarunu sākuma ir imitēt sarunu procesu, lai saglabātu ASV un tieši Donalda Trampa administrācijas interesi. Cepurītis atzīmēja arī Krievijas pārstāvju izvēli sarunām, uzsverot, ka delegācijas vadītāja Vladimira Medinska kandidatūra nav nejauša.

Eksperts akcentēja, ka Krievija sarunās ieņem stingru nostāju un neizrāda gatavību piekāpties. Arī pēc sarunām Abū Dabī izskanējušo vēlmi apspriest Eiropas drošības principu pārskatīšanu Cepurītis raksturoja kā daļu no sarunu novilcināšanas. Viņa ieskatā, Krievija joprojām mēģina konfliktu Ukrainā atrisināt primāri kaujas laukā un, otrkārt, tiešākās sarunās tikai ar ASV.

Eksperts skaidroja, ka Eiropas drošības principu pārskatīšana ir daļa no Krievijas maksimālistiskajām prasībām, kas sasaucas ar tās 2021. gada decembrī ASV un NATO izvirzīto tā dēvēto ultimātu — apturēt NATO paplašināšanos un izvest citu alianses dalībvalstu spēkus un bruņojumu no valstīm, kas NATO pievienojās pēc 1997. gada. Cepurītus uzsvēra, ka šādu prasību īstenošana faktiski piešķirtu Krievijai veto tiesības pār svarīgākajiem Eiropas drošības lēmumiem.

Viņaprāt, Krievija izvirza šādus mērķus, labi apzinoties, ka Eiropas partneri neko tādu nepieņems un arī ASV daudzos gadījumos šīs prasības būtu grūti pieņemamas.

Eksperts sprieda, ka Ukraina un zināmā mērā arī ASV sarunās iesaistījušās ar ticību iespējai panākt vienošanos, vērtējot sarunu virzību. Viņš uzsvēra, ka vienošanās nozīmē arī kompromisus, kas var ietvert abu pušu piekāpšanos. Savukārt Krievijas nostāja faktiski liecina, ka tā nav gatava piekāpties nevienā jautājumā. Cepurītis skaidroja, ka praktiskas vienošanās Krievija mēģina panākt tieši ar Trampa īpašajiem sūtņiem un potenciāli arī pašu ASV prezidentu.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors pieminēja iespējamo Ķīnas, Krievijas un ASV līderu tikšanos Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības sanāksmes laikā. Cepurītis pieļāva, ka tajā varētu apspriest arī Eiropu un Ukrainu un mēģināt iezīmēt jaunu pasaules kārtību.

Pēc eksperta paustā, no Eiropas perspektīvas par šādu tikšanos ir pamats zināmām bažām, jo citi spēlētāji var mēģināt izlemt Eiropas drošības jautājumus bez eiropiešu klātbūtnes. Viņš arī pieļāva, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins mēģinās ietekmēt Trampu jautājumā par iespējamām vienošanām. Tomēr, kā uzsvēra Cepurītis, sarunas par drošības attiecībām Eiropā pēc kara Ukrainā nevar notikt bez eiropiešu iesaistes.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors uzskata, ka Krievija ir gatava ieguldīt pūles, lai uzturētu saziņas kanālu ar ASV. Tas redzams gan Krievijas īpašā pārstāvja Dmitrijeva aktivitātēs, gan centienos iegūt Trampa labvēlību. Cepurīša ieskatā, ar dīzeļdegvielas piegāžu piedāvājumu Krievija mēģināja palīdzēt Trampam pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām. Eksperts sacīja, ka Krievija sola lielus ekonomiskus ieguvumus, ko abu valstu sadarbība varētu sniegt, ja izdotos atrisināt konfliktu Ukrainā. Cepurītis vērtēja, ka ar šo saziņas kanālu Krievija cenšas panākt, lai ASV politika tai būtu pielaidīgāka.

Taujāts, ko ASV dod attiecības ar Krieviju un mēģinājumi to atgriezt starptautiskajā politikā, eksperts sacīja, ka pašreizējā ASV politika ir saistīta arī ar Trampa personību, izvēlēm un priekšstatu par ASV vēlamāko risinājumu. Viņaprāt, viena no Trampa interesēm ir pēc iespējas ātrāk atrisināt konfliktu. Cepurītis atgādināja Trampa solījumu to paveikt 24 stundās, kas līdz šim nav izdevies.

Eksperta ieskatā, Trampam vispirms ir svarīgi izpildīt šo neizpildīto uzdevumu, lai viņš varētu personīgi lepoties ar panākumu. Viņš sprieda, ka otršķirīgs ir jautājums, kādu noregulējumu izdosies panākt un vai noslēgtais miers būs ilgstošs un nodrošinās stabilitāti.

Cepurītis uzsvēra, ka ASV primārā interese saistīta ar Ķīnu un abu valstu globālo konkurenci. Krievija tajā ir mazāks spēlētājs, kas tāpat kā citas valstis spēlē savu lomu un ar kura palīdzību ASV varētu mazināt Ķīnas pieaugošo ietekmi.

Jau rakstīts, ka ASV vērsušās pie Krievijas ar lūgumu iesniegt jaunu priekšlikumu par nākotnes drošības nolīgumu ar Eiropu, kurā būtu paredzēti «simetriskie pasākumi» situācijas deeskalācijai, kā arī aicinājušas Maskavu ļaut Eiropas pārstāvjiem piedalīties nākamajā miera sarunu kārtā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo amerikāņu izdevums «Axios».

Saskaņā ar izdevuma informāciju ASV priekšlikums par jaunu drošības arhitektūru kļuva par galveno punktu saspringtās trīspusējās sarunās Abū Dabī. ASV sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs ierosināja Krievijas pusei izstrādāt jaunu drošības līguma projektu, kurā tiktu ņemtas vērā globālās izmaiņas kopš 2021. gada, kā arī ietverti skaidri pasākumi no Krievijas puses, lai mazinātu spriedzi un garantētu, ka nākotnē netiks uzbrukts Eiropas valstīm.