Pensionāru federācija rosina ieviest nodokļu atvieglojumu par nepilnā slodzē nodarbinātajiem no 50 gadu vecuma

Kā aģentūru LETA informēja LPF pārstāve Liesma Kalve, federācija ceturtdien nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Mārim Kučinskim (AS), lūdzot priekšlikumu un tā ietekmi uz valsts budžetu izvērtēt, gatavojot 2027. gada budžetu.

LPF piedāvā izvērtēt modeli, kurā darba devēja nodokļa maksājums par pusslodzi būtu puse no maksājuma par pilnu slodzi, bet par ceturtdaļslodzi — ceturtdaļa. Arī darba ņēmēja iedzīvotāju ienākuma nodokli federācija rosina aprēķināt proporcionāli nolīgtajai slodzei.

Organizācija atbalsta Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) ieceri veicināt sudraba ekonomiku un pensionāru nodarbinātību. Viņa 10. novembrī prezentētajā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānā LPF saskata divus pašas rosinātus virzienus — mazāku darbaspēka nodokļu slogu darba devējam un elastīgāku darba slodzi.

Tas, vai izdosies nodarbināt vēl aptuveni 11 000 cilvēku vecumā no 65 līdz 74 gadiem, būšot atkarīgs no tā, cik piemērotu darbavietu darba devēji spēs piedāvāt un cik senioru varēs darbu savienot ar savu veselības stāvokli, ikdienu un ģimenes pienākumiem, norāda LPF. Lai novērtētu mērķa sasniedzamību, organizācija vēlas zināt, kādas darbavietas būtu pieejamas dažādos reģionos un nozarēs un ar kādu slodzi.

LPF atsaucas uz Latvijas Universitātes pētnieces Lilitas Seimuškānes un pētījumu centra SKDS 2025. gada aptauju, kurā 51% respondentu vecumā no 65 līdz 75 gadiem norādīja, ka labprāt strādātu algotu darbu. Rādītājs ietver arī jau nodarbinātos. No šīs vecuma grupas respondentiem, kuri strādāja vai bija strādājuši pēc pensionēšanās, 64% kā motivāciju minēja materiālus apsvērumus, 47% — interesantu un patīkamu darbu, bet 39% minēja iespēju būt cilvēkos.

Aptaujā 63% respondentu vecumā no 65 gadiem nepilna laika, gadījuma un sezonas darba iespējas savā apdzīvotajā vietā vērtēja kā drīzāk mazas vai ļoti mazas. Savukārt 9% aptaujāto senioru norādīja, ka no potenciālajiem darba devējiem vecuma dēļ izjutuši netaisnīgu vai aizskarošu attieksmi. Starp biežākajiem darba pārtraukšanas iemesliem bija veselības apsvērumi un grūtības izturēt slodzi.

Mazākas sociālās iemaksas varētu mudināt darba devējus piedāvāt darbu, savukārt senioru izvēli noteiks atalgojums, slodzei atbilstošs iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba laiks un apstākļi. Par līdzvērtīgu darbu būtu jāmaksā līdzvērtīgi, ņemot vērā nolīgto slodzi, pienākumus un kvalifikāciju.

LPF ieskatā elastīgs darbs nozīmētu iespēju vienoties par pusslodzi, ceturtdaļslodzi vai darbu dažas dienas nedēļā, iepriekš zināt savu grafiku un vajadzības gadījumā pielāgot darba vietu un pienākumus veselības stāvoklim. Daļai senioru piemērots būtu darbs, kurā viņi varētu nodot profesionālo pieredzi jaunākiem kolēģiem, piemēram, apmācot jaunos darbiniekus.

Organizācijas biedri reģionos stāstījuši arī par gadījumiem, kad sezonas darbs ir pieejams, taču vienošanās par to ir mutiska un darbs paliek nedeklarēts. Par šādu darbu sociālās iemaksas netiek veiktas, tādēļ tās nevar palielināt pensionāra pensiju, kad to pārrēķina, norāda federācija.

LPF skaidro, ka piemaksa līdz minimālajām sociālajām iemaksām var sadārdzināt nepilna laika darbu pirmspensijas vecuma cilvēkiem, uz kuriem neattiecas kāds likumā noteiktais izņēmums. Pensijas vecumu sasniegušajiem un vecuma pensijas saņēmējiem šo piemaksu jau patlaban nepiemēro. Federācija uzskata, ka slodzei piesaistīts papildu atvieglojums un vienkāršāka īslaicīga darba noformēšana varētu veicināt rakstisku darba līgumu slēgšanu un algu deklarēšanu.

Vēstulē lūgts Finanšu ministriju kopā ar Labklājības un Veselības ministriju (VM) izvērtēt priekšlikumu ietekmi uz 2027. gada budžetu un apspriest to īstenošanu ar federāciju.

Otrs LPF priekšlikums Kučinskim ir grozīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, paredzot, ka ieņēmumus no viena sociālo iemaksu likmes procentpunkta drīkst izmantot tikai konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Federācija vēlas, lai VM kopā ar lielākajām pensionāru organizācijām noteiktu, kurus pakalpojumus senioriem no šiem līdzekļiem apmaksāt, un ik gadu publiskotu, kādi pakalpojumi apmaksāti un par kādu summu.

LPF apgalvo, ka VM šos līdzekļus ik gadu izmanto administratīvo izdevumu segšanai, tostarp darbinieku algām. Laikraksta «Latvijas Pensionārs» septembra numurā LPF norādījusi, ka likumā nav noteikts atsevišķs no šī procentpunkta finansēts pakalpojumu grozs senioriem, un prasījusi skaidrot, kādi pakalpojumi par šo naudu apmaksāti, cik cilvēkiem un kādā apjomā.

Federācija arī atgādina, ka sociālo iemaksu pamatlikmi par vienu procentpunktu palielināja no 2018. gada 1. janvāra, paredzot šos ieņēmumus veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Saskaņā ar LPF apkopoto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju no šī procentpunkta laikā no 2018. līdz 2025. gadam ieņēmumi bijuši aptuveni 972 miljoni eiro. Šim gadam prognozēti 173 miljoni eiro. LPF aplēsusi, ka no šāda gada finansējuma katram no aptuveni 440 000 vecuma pensijas saņēmēju varētu nodrošināt vismaz 300 eiro gadā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Federācija lūgusi izvērtēt šo summu, ņemot vērā jau finansētos pakalpojumus.

Kā ziņots, Kulbergs līdz 2030. gadam vēlas palielināt nodarbināto skaitu līdz 909 000 jeb par 26 000 vairāk nekā 2025. gadā. Pēc premjera aplēsēm, sasniedzot šo mērķi, valsts ik gadu nodokļos saņemtu aptuveni 290 miljonus eiro vairāk. Kulberga plāns paredz nākamajos četros gados valsts budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro.

Lai mudinātu darba devējus pieņemt darbā seniorus, Kulbergs rosinājis samazināt darba devēju sociālās iemaksas par viņu nodarbināšanu un piedāvāt elastīgu darba slodzi. Nodarbinātību premjers vēlas palielināt arī jauniešu vidū, kuri nestrādā un nemācās, pirmajos trijos darba gados piemērojot viņiem zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.