Lai arī šobrīd Latvija ir informējusi Eiropas Komisiju (EK) par savu ieceri īstenot dzelzceļa elektrifikācijas projektu, tomēr, ja valdībai šķiet, ka šis projekts ekonomisku vai politisku apsvērumu dēļ varētu arī vairs nebūt jēgpilns, tad tā, protams, var ļoti vienkārši un bez liekām raizēm atteikties no tā īstenošanas dzīvē.

Kaut gan dzirdēti apgalvojumi, ka atteikšanās dēļ Latvijai gar degunu aizietu iespaidīgas summas no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (1), patiesība ir pilnīgi citāda. Atteikšanās no elektrifikācijas apjomīgā projekta absolūti nenozīmē, ka Latvija zaudēs fonda līdzfinansējumu. Tieši otrādi – Latvija šo naudu saglabās un to droši varēs izmantot citu valstiski svarīgu prioritāšu īstenošanai.

Vai Latvijai ir pienākums īstenot šo apjomīgo elektrifikācijas projektu, ja tā iepriekš ir paudusi šādu apņemšanos, un ziņot par to Eiropas Komisijai? Vai varbūt var darīt ar šiem finanšu līdzekļiem ko citu? Šādu jautājumu man uzdeva šonedēļ kādā no sanāksmēm. Ievadā jau izskanēja atbilde uz jautājuma pirmo daļu. Nākamais svarīgākais jautājums ir par to, kā Latvija varēs izmantot šos līdzekļus kādam citam mērķim.

Kamēr šie līdzekļi tiek izmantoti šīs pašas ilgtspējīgā transporta prioritātes ietvaros, tad būtībā ar Eiropas Komisiju vai citām institūcijām nekas nav jāsaskaņo. Tas ir vienīgi Latvijas valdības lēmums un tikai mūsu valdība būtībā var izvēlēties izmantot šos līdzekļus kādiem citiem ilgtspējīgā transporta projektiem. Proti, jābūt akcentam uz ilgtspēju. Runa nav par ceļu asfaltēšanu, bet gan par tādiem projektiem, kā, piemēram, transporta reorganizācija galvaspilsētā. Arī tam, kā uzlabot satiksmi pilsētā un tās drošību, samazināt sastrēgumu problēmu, sniegt ieguldījumu vides aizsardzībā. Un, ja mazāk laika mēs pavadīsim sastrēgumos un automašīnās ar ieslēgtiem dzinējiem, vienlaikus samazināsim arī CO2 izmešu apjomu. Tā varētu sasniegt visus trīs galvenos mērķus un būt atbilstoši ilgtspējīga transporta attīstības prioritātes mērķiem.

Protams, ir iespēja lemt par finanšu līdzekļu pārdali arī citām prioritātēm un aktivitātēm, ko sedz ES Kohēzijas fonds. Tā var būt līdzekļu pārdale vides jautājumiem vai zema oglekļa tautsaimniecības projektiem, kuri daļēji ir Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Vispirms ir jābūt skaidram valdības lēmumam, pēc tam ir nepieciešams arī Eiropas Komisijas saskaņojums un lēmuma grozījumi, pārdalot līdzekļus starp prioritātēm. Taču tas varētu prasīt tikai aptuveni pusgadu. Galvenais, lai ir skaidrs un pārliecinošs pamatojums.

Piemēram, iepriekšējā plānošanas periodā mums jau līdzīga pieredze ir bijusi. Toreiz atteicāmies no vairākām sarežģītākām aktivitātēm, lai varētu nogādāt līdzekļus tieši uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēs tiem jautājumiem, kas uzņēmējiem bija tobrīd ļoti aktuāli. Turklāt Eiropas Komisija arī neuzskata savus lēmumus par akmenī iecirstiem uz visiem laikiem un tādiem, kuri nekad nevarēs mainīties. Plānošanas periods ilgst līdz 2022. gada beigām. Diezgan loģiski, ka gan ekonomiskā situācija, gan politiskie lēmumi var šajā laikā mainīties un tādēļ ir diezgan loģiski, ja uz pienācīga pamatojuma ir iespēja panākt vienošanos ar EK un pārdalīt līdzekļus.

(1) Pieejamais ES Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs šī projekta īstenošanas iecerei ir gandrīz 347 mlj. eiro.