«Cēsu alus»: Akcīzes nodokļa vērtējumā jāņem vērā viss pārtikas grozs, ne tikai dzērieni

Viņš atzīmē, ka pašlaik bezalkoholiskie dzērieni ir viens no galvenajiem diskusijas objektiem, lemjot par akcīzes nodokļa izmaiņām. Taču, ja politikas mērķis ir samazināt kopējo cukura patēriņu, viņaprāt, būtu jāizvērtē arī citas produktu kategorijas.

Zatlers norāda, ka Latvijas dzērienu ražotāji pēdējos gados mērķtiecīgi strādā pie produktu sastāva pilnveidošanas. Nozare ir paplašinājusi produktu klāstu ar samazinātu cukura saturu, kā arī pārstrādājusi esošās dzērienu receptes, lai samazinātu cukura daudzumu tajos. «Cēsu alus» ir viens no uzņēmumiem, kas pievienojās sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu, un pēdējo gadu laikā kompānija ir samazinājusi cukura saturu dzērienos par vidēji 20%, kā arī laidusi tirgū vairākus funkcionālos dzērienus bez cukura.

Uzņēmumi meklē līdzsvaru starp garšu, kvalitāti un patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākām izvēlēm, tajā skaitā produktiem ar zemāku cukura saturu. Cukura samazināšana nozīmē receptūru pārstrādi, izejvielu un tehnoloģisko risinājumu izvērtēšanu, produktu testēšanu un patērētāju garšas preferenču izpēti. Ražotājam jāspēj piedāvāt produktu, kas vienlaikus atbilst labākam sastāvam, saglabā kvalitāti un ir konkurētspējīgs tirgū, informē Zatlers.

Tāpēc nodokļu politikai «Cēsu alus» ieskatā būtu jāatbalsta šādi ieguldījumi. Zatlers min, ka, ja ražotājs samazina cukura daudzumu produktā, bet nodokļu režīms tik un tā rada papildu izmaksas arī produktiem ar zemu cukura saturu, valsts pati mazina stimulu turpināt šādu produktu attīstību.

«Cēsu alus» priekšlikums ir no 2028. gada pilnībā atbrīvot no akcīzes bezalkoholiskos dzērienus ar cukura saturu līdz četriem gramiem uz 100 mililitriem, kā arī dzērienus bez pievienotiem saldinātājiem. Pārējiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem uzņēmums rosina saglabāt pašreizējo zemāko likmi, savukārt dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem paredzēt samērīgu 5% pieaugumu.

Kompānijas ieskatā šāda pieeja radītu skaidru motivāciju ražotājiem turpināt samazināt cukura daudzumu un vienlaikus dotu patērētājiem plašākas izvēles iespējas. Svarīgi, lai arī nodokļa piemērošanas principi dažādām produktu kategorijām būtu konsekventi un pamatoti ar skaidri definētiem politikas mērķiem.

Zatlers atzīmē, ka cilvēki ikdienā izvēlas produktus ne tikai pēc to sastāva, bet arī pēc cenas, garšas un ieradumiem. «Ja vēlamies veicināt mazāka cukura daudzuma patēriņu, šādām alternatīvām jābūt ne vien pieejamām, bet arī konkurētspējīgām cenā. Tādēļ ir svarīgi, lai nodokļu politika neradītu papildu šķēršļus produktiem ar mazāku cukura daudzumu,» pauž Zatlers.

Vienlaikus valstij būtu jāvērtē arī plašākas nodokļa bāzes iespējas. Ja tiek apsvērts papildu nodokļu slogs produktiem ar augstu cukura saturu, šāds izvērtējums būtu jāveic arī citās pārtikas kategorijās. Tas ļautu objektīvāk aprēķināt iespējamos budžeta ieņēmumus un taisnīgāk sadalīt nodokļu slogu starp tirgus dalībniekiem, skaidro «Cēsu alus» valdes loceklis.

Kā vēstīts, valdība pērn atbalstījusi grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli», kas paredz 2028. gadā paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem, neieskaitot, uz 100 mililitriem par 8,1%, ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem — par 14,3%, enerģijas dzērieniem par 23,8%, kā arī atsevišķi noteikt akcīzes nodokļa likmi enerģijas dzērieniem.

«Cēsu alus» pagājušajā gadā strādāja ar 91,751 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 3,3 reizes un bija 1,065 miljoni eiro.

Uzņēmums «Cēsu alus» reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. «Cēsu alus» lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns «Olvi» (99,88%).