Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS) kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (“Saskaņa”) un Tatjanu Ždanoku nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Kā liecina balsojuma rezultāti, Grigule, Mamikins un Ždanoka ir vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri nav atbalstījuši rezolūciju, kurā EP iesaka stiprināt nelielo “stratēģiskās komunikācijas” darba grupu un vairāk ieguldīt izpratnes veicināšanā, izglītošanā, tiešsaistes un vietējos medijos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmē.

Vaicāta par šāda balsojuma iemeslu, Grigule aģentūrai LETA skaidroja, ka tam bija vairāki iemesli. “Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem “labajiem darbiem”, gan par lielo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu “varoņdarbiem”, kad EP beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP,” skaidroja politiķe, piebilstot, ka balsotāju “par” esot bijis krietni mazāk par 50% no zālē klātesošajiem deputātiem.

Savukārt Mamikins dienu pirms balsojuma debatēs norādīja, ka vienā ziņojumā teroristiskās organizācijas saistīšana ar konkrētu valsti ir spilgts propagandas paņēmiens. Politiķa ieskatā galvenais projekta mērķis esot parādīt, ka Krievija un “Islāma valsts” esot teju viens un tas pats.

Tikmēr Ždanoka to pašu debašu laikā sacīja, ka “ziņojumā pārkāptas visas līnijas”. Turklāt “tik nepatiesa un sagrozīta rezolūcija” ir kas jauns EP, pauda politiķe.

Viņa arī norādīja, ka rezolūcijas priekšlikumā Krievija tiek apsūdzēta, ka agresīvi izmanto dažādas domnīcas, fondus, dažādas iestādes, kā arī daudzvalodīgus TV kanālus, taču katrai valstij esot dažādi fondi un iestādes, kas strādā ar tautiešiem ārzemēs.

Par minēto rezolūciju balsoja Krišjānis Kariņš (“Vienotība”), Artis Pabriks (“Vienotība”), kā arī Sandra Kalniete (“Vienotība”), kura jau iepriekš EP diskusijās aicināja nekavējoties un būtiski palielināt resursus, kas paredzēti šim uzdevumam, lai cīnītos pret tiem miljardiem propagandas dolāru, kurus tērē Krievijas prezidenta Vladimira Putina aģentūras. Balsojumā gan nav piedalījusies deputāte Inese Vaidere (V) un politiķis Roberts Zīle (NA).

Salīdzinājumam, no Lietuvas pārstāvētajiem EP deputātiem pret minēto rezolūciju balsojuši divi deputāti, bet viens balsojumā nav piedalījies. Pārējie balsojuši par rezolūciju. Tikmēr Igaunijas pārstāvētie balsoja par rezolūciju, izņemot vienu politiķi, kura jau iepriekš sastrādājusies ar Mamikinu.
L
ETA jau vēstīja, ka rezolūcijā uzsvērts, ka ES jānovērš dezinformācijas kampaņas un propaganda no tādām valstīm kā Krievija un nevalstiskajiem grupējumiem kā “Islāma valsts” jeb ISIS, “Al-Qaeda” un citām vardarbīgām džihādistu teroristu organizācijām. Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt ES iestādes un raisīt bailes un nedrošību ES iedzīvotāju vidū.

Tāpat EP deputāti brīdina, ka Kremlis ir pastiprinājis savu propagandu pret ES kopš Krimas aneksijas un īstenotā hibrīdkara Donbasā. Viņi atzīst, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, sociālos medijus un interneta “troļļus”, lai apstrīdētu demokrātiskās vērtības, šķeltu Eiropu, gūtu vietējo atbalstu un radītu priekšstatu par nestabilām valstīm ES austrumu kaimiņvalstīs.

Ziņojumā uzsvērts, ka “Kremlis finansē politiskās partijas un citas organizācijas, kas darbojas ES”, kā arī pausta nožēla par Krievijas sniegto atbalstu pret ES vērstiem spēkiem, īpaši galēji labējām partijām un populistu spēkiem.

Ņemot vērā, ka ES un tās iedzīvotāji ir galvenais “Islāma valsts” mērķis, EP deputāti aicina ES dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai pasargātu sabiedrību, īpaši jauniešus, no vervēšanas un lai palielinātu to noturību pret radikalizāciju. Viņi arī aicina izstrādāt naratīvu, ko izmantot pret “Islāma valsts” vēstījumu, tostarp palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu, kurus respektē un kuriem uzticas, un kuru statuss ļauj ticami deleģitimizēt “Islāma valsts” propagandu, iespējas un atpazīstamību.

Savukārt, lai novērstu pret ES vērstās kampaņas, EP deputāti aicina investēt izpratnes veidošanā, izglītībā, tiešsaistes un vietējos plašsaziņas līdzekļos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmju attīstībā, lai sniegtu iedzīvotājiem spēju kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu. Vienlīdz svarīgi ir arī pielāgot ziņojumus un komunikāciju konkrētiem reģioniem, tostarp piekļuvi informācijai vietējās valodās, teikts rezolūcijas projektā.

Tāpat ziņojumā arī uzsvērts, ka jāpadziļina ES un NATO sadarbība stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī aicināts stiprināt ES stratēģisko komunikāciju darba grupu un rīkoties, lai palielinātu atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvībai ES kaimiņvalstīs.

Rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 atturoties.

Latvijas avīze.