“No vienas puses, dati rāda, ka cenu izmaiņas ikdienas precēm šobrīd ir salīdzinoši nelielas, taču vienlaikus sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu sadārdzinājumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē,” komentē R. Okmanis.

Pašreizējā situācija jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma. “Šobrīd mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā nav straujas – tās ir drīzāk mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju. Tomēr cilvēku sajūta par cenu kāpumu var būt izteiktāka nekā reālie dati,” skaidro R. Okmanis.

Degvielas cenas – svārstīgas, bet vēl bez pilnas ietekmes

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan izmaksas, gan sabiedrības uztveri, ir degvielas cenas. 2026. gada sākumā Latvijā tās pat bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas palīdzēja stabilizēt inflāciju un mazināja spiedienu uz pārtikas cenām.

Taču pavasarī situācija mainījās, un šīs svārstības lielā mērā saistītas ar globālajiem procesiem – īpaši spriedzi Tuvajos Austrumos un naftas piegāžu riskiem, kas ietekmē cenas visā pasaulē. Tomēr jāuzsver, ka šādas izmaiņas mazumtirdzniecības cenās parasti neparādās uzreiz.

“Degvielas cenu kāpums tieši neparādās veikalu plauktos tajā pašā brīdī. Parasti ir vairākus mēnešus ilga laika nobīde, līdz loģistikas izmaksas pilnībā ietekmē gala cenu,” piebilst R. Okmanis.

Reālās cenu izmaiņas – nelielas un stabilas

Statistika liecina, ka kopējais cenu pieaugums Latvijā 2026. gadā saglabājas mērenā līmenī. Inflācija gada sākumā bija ap 2–3%, un patēriņa cenu izmaiņas pēdējos mēnešos raksturojamas kā nelielas svārstības. Piemēram, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā pieauga tikai par aptuveni 0,3%.

Tas nozīmē, ka objektīvi cenu kāpums veikalu plauktos šobrīd nav straujš. Turklāt atsevišķās preču grupās cenu dinamiku nosaka nevis energoresursi, bet citi faktori, piemēram, ražas apjomi. Kafijas sadārdzinājums pēdējā laikā saistīts ar sliktiem laikapstākļiem audzēšanas reģionos, līdzīgi kā iepriekš olīveļļas cenu kāpumu noteica vāja raža.

Pozitīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām varētu radīt gan pērnā gada nogalē samazinātais PVN pamata pārtikas produktiem, gan jaunais valdības lēmums uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, jo tas tieši mazinātu transporta un loģistikas izmaksas. Šie soļi savukārt var palīdzēt ierobežot cenu kāpumu veikalu plauktos un stabilizēt arī pircēju noskaņojumu. Arī prognozes rāda, ka 2026. gadā pārtikas cenu pieaugums varētu būt ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā gadā.

Psiholoģiskā faktora ietekme uz pircēju uzvedību

Lai gan skaitļi rāda relatīvu stabilitāti, pircēju uzvedība var liecināt par ko citu. Sabiedrībā pieaug piesardzība – cilvēki biežāk seko līdzi cenām, salīdzina piedāvājumus un rūpīgāk plāno pirkumus.

“Šobrīd ļoti būtisks ir psiholoģiskais faktors. Ja cilvēki sagaida cenu kāpumu, viņi var sākt uzvesties piesardzīgāk – pirkt mazāk vai izvēlēties lētākas alternatīvas, pat ja reālais cenu līmenis būtiski nemainās,” akcentē R. Okmanis. “Tomēr jautājums ir – vai tam ir skaidri pierādījumi datos? Tieši šobrīd statistika rāda, ka cenu pieaugums ir minimāls, un nav strauju izmaiņu, kas pamatotu būtisku patēriņa kritumu. Tas nozīmē, ka psiholoģiskais efekts var būt jūtams individuālā līmenī, bet vēl nav pilnībā atspoguļojies makroekonomiskajos rādītājos.”

“Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos izšķirošais būs ne tikai faktiskie ekonomiskie rādītāji, bet arī sabiedrības uztvere. Ja degvielas cenas turpinās pieaugt un spriedze pasaulē saglabāsies, psiholoģiskais efekts var pāraugt arī reālās patēriņa izmaiņās. Savukārt, ja tirgus stabilizēsies, arī pircēju pārliecība pakāpeniski atgriezīsies,” rezultē mazumtirdzniecības tīkla vadītājs.

SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju. Šobrīd tīkls apvieno aptuveni 270 uzņēmumus, un tam ir vairāk nekā 700 fiziskās tirdzniecības vietas visā Latvijā.