Kopš 2016.gada, Krievijas un Ukrainas konfliktu dēļ, Eiropa īsteno politiku, kas ir labvēlīga Ukrainas uzņēmējiem, nedomājot nedz par vietējiem iedzīvotājiem, kas vēlas lietot drošu un ētiski ražotu pārtiku, nedz ražotājiem, kas maksā nodokļus un nodrošina atbilstību visām augstākajām izvirzītajām ražošanas prasībām. Eiropa vēlas būt kā pionieris un labā krustmāte feja vienlaikus, taču nav skaidrs, kāpēc mums būtu uz saviem pleciem jānes sekas, kas radušās atsevišķu politisko interešu dēļ.
Putnkopība ir viena no nozarēm, kas Eiropas labvēlību pret Ukrainu izjūt visvairāk. Arvien biežāk gan Latvijas, gan Dānijas, gan Itālijas un citu Eiropas valstu olu ražotāji vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz tirgū notiekošo – tirgu pārpludina Eiropas standartiem neatbilstoši ražotas olas no Ukrainas. Lētas olas, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu patērētāju.
Atšķirības ražošanas prasībās ir faktors, kas nodrošina būtiskas atšķirības cenā, un, acīm redzot, ir iemesls, kādēļ importa olās, olu produktos un putnu gaļā regulāri tiek konstatēta salmonella. Šo gadījumu skaits liek domāt, ka Ukraina ne tikai neliekas ne zinis par Eiropas ražošanas standartiem un prasībām, bet tai arī trūkst vai nepilnvērtīgi darbojas paškontroles mehānismi, ja reiz ar salmonellu kontaminētie produkti mēro visu garo ceļu no Ukrainas līdz Latvijas robežai, lai konstatētu, ka tie nav droši izmantošanai pārtikā.
Ja salmonellas atklāj kādā Latvijas saimniecībā – tiek izkauts viss ganāmpulks. Viss un uzreiz. Netiek gaidīta otra vai trešā reize, kad analīžu rezultāti uzrāda pozitīvu rezultātu. Taču salmonellu atklāšana importa precēs nozīmē tikai attiecīgās partijas iznīcināšanu.
Importam no Ukrainas turpinot palielināties un selektīvi veicot pārbaudes, mēs riskējam gan ar Latvijas, gan pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju veselību. Latvija ir Ukrainas vārti uz Eiropas tirgu. Vai mēs esam gatavi būt atbildīgi par salmonelozes uzliesmojuma gadījumiem Eiropā, jo neesam veikuši pietiekamas pārbaudes?