Bez tranzīta Liepājas osta zaudētu pusi kravu un 1000 darbavietu

Krievijas graudu tranzīts šoruden kļuva par vienu no galvenajiem politiskajiem jautājumiem. Valdība 15. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz trīs reizes paaugstināt infrastruktūras izmantošanas maksu labības pārvadājumiem no Krievijas. Savukārt Saeima 24. septembrī uzdeva Ministru kabinetam sagatavot noteikumus, lai pilnībā apturētu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā un to tranzītu.

Liepājas SEZ pārvalde ir aprēķinājusi, kādas būs šāda lēmuma sekas ostai, pilsētai un valsts budžetam. Šie aprēķini balstās uz ostas 2025. gada darbības datiem un 2026. gadā noslēgtajiem līgumiem.

Potenciālās sekas ir aptuveni 1000 zaudētu darbavietu. Vidējā alga ostas kapitālsabiedrībās ir 1905,70 eiro mēnesī, tātad gada laikā no aprites pazustu gandrīz 23 miljonu eiro liels algu fonds. Šī nauda vairs nenonāktu nedz veikalos, nedz degvielas uzpildes stacijās, nedz citās nozarēs.

SEZ pārvalde atsaucas uz reģionālo multiplikatora efektu, kas nozīmē, ka viena darbavieta ostā rada pieprasījumu arī citās nozarēs, un nopelnītie ienākumi silda vietējo ekonomiku. Tāpēc 23 miljonu eiro zudums algu fondā var nozīmēt vēl 50-60 miljonu eiro mazāku ekonomisko aktivitāti Liepājas reģionā. Prognozes rāda, ka patēriņš pilsētā vien saruktu par vismaz 15 miljoniem eiro gadā.

Pašu ostas uzņēmumu apgrozījums, kas 2025. gadā bija 102,39 miljoniem eiro, samazinātos par 45-55 miljoniem eiro. Liepājas SEZ pārvaldes ieņēmumi no ostas maksām, kas pērn bija 9 miljoniem eiro, saruktu uz pusi jeb līdz 4,5 miljoniem eiro.

Tāpat pārvalde uzsver, ka osta ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem un eksporta ieņēmumu radītājiem Liepājā. Tā ir vitāli svarīga arī lielākajai daļai pilsētas ražotāju, kuri līdzās autoceļiem un dzelzceļam izmanto arī jūras satiksmi. Sarūkot kravu apjomam, mazinātos ostas konkurētspēja un iespēja kvalitatīvi apkalpot vietējās kravas, tostarp eksportēt Latvijā radīto produkciju.

Liepājas pašvaldības budžets iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos zaudētu no 2,8 līdz 4 miljoniem eiro gadā. Atbilstoši SEZ pārvaldes vērtējuma, tas ir salīdzināms ar vairāku ielu rekonstrukcijas, bērnudārza vai sporta infrastruktūras projekta gada finansējumu.

Valsts budžetā neiekasētās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis veidotu 9 miljoniem eiro, bet degvielas akcīzes un PVN ieņēmumi saruktu par 7-8 miljoniem eiro. Bezdarbnieku pabalstos astoņu mēnešu laikā būtu jāizmaksā aptuveni 7,5 miljoniem eiro. Kopējais negatīvais efekts uz valsts budžetu tiek lēsts apmēram 22-32 miljonu eiro gadā.

Atsevišķs risks ir tiesvedība. Liepājas ostas beramkravu termināļi strādā gan ar Latvijas graudu eksportētājiem, tostarp „Baltic Agro”, „Latraps” un „Linas Agro”, gan ar pasaules lielākajiem, starptautiskiem graudu uzpircējiem, piemēram, ADM, „Bunge”, „Cargill”, „Louis Dreyfus Company”, „COFCO International” un citiem. Tie kviešus iepērk Austrālijā, Kazahstānā, Ukrainā, Argentīnā, ASV, Krievijā, Lietuvā un Latvijā.

Krievijā audzēto graudu īpašnieces patlaban ir starptautiskas graudu loģistikas kompānijas, ar kurām noslēgti līgumi par kravu pārkraušanu Liepājas ostā. Ja tranzīts tiktu pārtraukts, šo kompāniju prasības tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, pēc SEZ pārvaldes aplēsēm, varētu sasniegt 350 miljoniem eiro.

SEZ pārvalde norāda, ka tranzīta pārtraukšanas gadījumā, būs vajadzīgi kompensācijas mehānismi. Lai osta arī turpmāk varētu strādāt ar vietējām kravām un saglabāt konkurētspēju, pārvaldei ostas uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai vajadzētu ap 6 miljoniem eiro gadā. Stividorkompāniju zaudējumi un kompensācija to darbības saglabāšanai tiek lēsta ap 270 miljoniem eiro, ņemot vērā zaudēto apgrozījumu, neatgūstamās investīcijas un infrastruktūras dīkstāves izmaksas katrā uzņēmumā.

Pārvaldes secinājums ir: 1000 darbavietu zaudēšana Liepājas ostā un ar to saistītajās nozarēs nebūtu tikai sociāls jautājums. Tā skartu gan pilsētas un valsts budžetu, gan uzņēmumus, kuriem osta ir eksporta ceļš.