ZZS līderis: Iespējams, Kulbergs mēģina nokausēt politiskos sāncenšus un «nosist» cenu par atbalstu valdībai

Viņš pieļāva divus scenārijus nākamās valdības veidošanai. Viens no tiem varētu būt mazākuma valdība, kur «Apvienoto sarakstu» (AS) netieši atbalstīs Aināra Šlesera vadītā partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV). Otrā scenārijā AS plāns varētu būt veidot vairākuma valdību ar kādu no politiskajiem spēkiem. «Ja man būtu jāliek likmes par vienu no abiem šiem variantiem, tad es liktu 50:50,» ticamību vienam vai otram valdības scenārijam vērtēja Brigmanis.

Viņš analizēja arī 14. Saeimas pēdējo sēdi. LPV neesot balsojusi jautājumos, kas varētu zināmā mērā iespaidot esošo Kulberga valdību vai viņa paša stabilitāti. Ja LPV būtu nobalsojis par «Progresīvo» pieprasījumu Kulbergam par padomnieka Didža Dejus iespējamo interešu konfliktu, tad Kulbergam būtu nācies pēdējā Saeimas sēdē skaidroties par situāciju ar savu padomnieku. Turklāt šo jautājumu izšķīra dažas balsis, un interesanti, ka opozīcijas partija nolēma nebalsot, komentēja Brigmanis, piebilstot, ka tas liecina par zināmiem manevriem.

Raksturojot Kulberga vadītās sarunas par nākamās valdības veidošanu, Brigmanis vērtēja, ka visas tās ir bagātas ar pieklājības frāzēm. Piemēram, «mums par šo jautājumu domas saskan, par šo jautājumu mums domas dalās», līdz ar to visas sarunas, ieskaitot ar «Progresīvajiem», liek domāt, ka durvis ir atvērtas kopīgam darbam ar «Apvienoto sarakstu».

Viņš uzskata, ka tas liecina, ka tiek pārbaudīts, ar kuru no politiskajiem spēkiem «Apvienotajam sarakstam» izdosies iegūt vislabāko starta pozīciju jeb kurai partijai varēs iedot mazāk amatus. «Proti, kurai partijai pa lētaku cenu izdosies tikt pie varas nākamajā valdībā. Lielais jautājums ir par to, kurš no pārējiem koalīcijas partneriem būs mazāk prasīgs,» prognozēja Brigmanis.

Viņš atgādināja, ka pēc pirmās sarunu kārtas visi politiskie spēki ir palikuši uz vienas starta līnijas, nevienu nenoraidot un nevienam nedodot cerību par dalību nākamajā valdībā. Brigmanis gan pieļāva, ka šīs sarunas ir tikai tāds teātris, jo, iespējams, viss jau ir izlemts.

«Jebkurā gadījumā es domāju, ka «Apvienotais saraksts» var pateikt visiem politiskajiem partneriem, lai viņi daudz neprašņā amatus, jo viņiem ir citi, kas ir gatavi strādāt. Interesanta taktika, droši vien pareiza,» sprieda Brigmanis.

Runājot par mazākuma valdības iespējamību, politikas veterāns uzskata, ka tas ir nestabils plāns, jo «Apvienotajam sarakstam» nav 49 balsis, bet tikai 41 balss un valdība tādā gadījumā būs atkarīga no LPV labvēlības. Starp abiem politiskajiem spēkiem gan nesot milzīgu ideoloģijas atšķirību, drīzāk sadarbību varētu noteikt skaidrs aprēķins. Brigmanis pieļāva domu, ka «Apvienoto sarakstu» baida iespēja, ka laikā gaitā LPV «pieaugs apetīte».

Runājot par valdības veidošanas gauso gaitu, Brigmanis uzskata, ka mērķis ir nokausēt politiskos pretiniekus. «Jo ilgāk notiek sarunas, jo tas katrā rada iekšējo stresu — «varbūt es palikšu aiz borta, varbūt tomēr nē, varbūt neprasīt to komisiju vai ministriju»,» iespējamās dilemmas raksturoja politiķis.

Viņš atgādināja, ka «Apvienotajam sarakstam» ir 41 deputāts un frakcija ir liels neviendabīgu cilvēku loks, kurā ir gan bezpartejiski, gan vairāku partiju cilvēki, kuriem katram ir savas vēlmes par amatu nākamajā darba ciklā gan Saeimā, gan valdībā. Tas nav tā, ka amati ir jāsadala tikai ar citiem politiskajiem spēkiem, bet arī «Apvienotā saraksta» iekšienē, piemēram, kas pienāksies Latvijas Reģionu apvienībai, kas Latvijas Zaļajai partijai, kas Liepājas partijai.

Tur ir ļoti konkrēti līderi, kuri uzskata, ka viņiem kaut kas pienākas pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās, piemēram, Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, «Liepājas partijas» politiķu loks, sprieda Brigmanis.

Brigmanis pieļāva, ka no šādas lielas frakcijas daži var nolemt kļūt par neatkarīgajiem deputātiem. Viņš sprieda, ka to noteiks, cik piederīgi politiķi jutīsies savai partijai.

Kā vēstīts, pirmā valdības veidošanas sarunu nedēļa noslēgusies bez skaidrības par topošās koalīcijas sastāvu un amatu sadalījumu, lai gan Kulbergs un potenciālie partneri vairākos jautājumos panākuši konceptuālu vienprātību.

Pēc sarunām ar JV, NA un «Progresīvajiem» valdības veidošanas procesā galvenais uzsvars pagaidām tiek likts uz vienošanos par nākamās valdības darba prioritātēm, nevis amatiem.