Politologi: Skaidrības par iespējamo koalīcijas modeli nav, bet no mazākuma valdības grūti gaidīt sekmīgu darbu

Līdztekus viņi pieļauj, ka tiek mēģināts izveidot ļoti centralizētu valdības vadības modeli un iespējamu mazākuma valdību, kuru balstītu Aināra Šlesera vadītā partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), taču šādai potenciālai mazākuma valdībai sekmīgu darbu ilgākā termiņā viņi neparedz.

Politoloģe Iveta Kažoka pašreizējās sarunas par jaunās valdības veidošanu raksturoja kā lielu jucekli, aiz kura pagaidām nav iespējams saskatīt skaidru stratēģiju. Viņas vērtējumā nav saprotams, vai neskaidrība ir apzināta politiskā taktika, lai maldinātu pretiniekus, vai arī valdības veidošanas process patiešām notiek neorganizēti.

Kažoka norādīja, ka «Apvienotajam sarakstam» (AS) pēc pārliecinošā vēlēšanu rezultāta bija iespēja jaunās valdības darbu sākt ar lielu sabiedrības uzticēšanos, enerģiju un politisko uzrāvienu. Tomēr šī iespēja pagaidām netiek izmantota, jo skaidrība par nākamajiem soļiem tiek nemitīgi atlikta. Pēc viņas teiktā, pašlaik ne tikai politikas vērotājiem, bet arī Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tostarp pašam AS, nav pilnīgas izpratnes par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Vienlaikus Kažoka pozitīvi vērtē izskanējušos solījumus jaunās valdības veidošanas sarunās par nopietnām reformām, īpaši jautājumos, uz kuriem savās revīzijās vairākkārt norādījusi Valsts kontrole. Viņa atzinīgi vērtē arī ieceri valdības deklarāciju veidot, balstoties uz kopīgu idejisku redzējumu, nevis vienkārši apvienojot dažādu partiju priekšlikumus.

Kažoka pieļauj, ka sarunu tempu varētu ietekmēt arī nepieciešamība pievērsties Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta jautājumiem. Tomēr viņa brīdina, ka Latvijas iespējas panākt sev vēlamo rezultātu Eiropadomes sarunās varētu būt pārvērtētas. Viņasprāt, premjerministram Andrim Kulbergam (AS) pašam būs jāuzņemas atbildība par to, vai izvirzītās ambīcijas atbilst Latvijas reālajai ietekmei un iespējām.

Kažokas bažas saistītas arī ar iespējami pārāk centralizētu valdības vadības modeli, uzsverot, ka valsts pārvaldīšana ir nevis individuāls sporta veids, bet gan komandas darbs, kurā nepieciešama atbildības sadale, ministru savstarpējā sadarbība un spēja vienoties par kopīgiem mērķiem.

Politoloģe atsaucās uz premjera ieceri ieviest tā dēvētās misijas vēstules ministriem, līdzīgi kā Eiropas Komisijā (EK). Viņa norādīja, ka šāda pieeja nav paredzēta tam, lai valdības vadītājs katram ministram detalizēti diktētu veicamos uzdevumus. EK šīs vēstules galvenokārt kalpo dažādu komisāru darba koordinēšanai un atbildības sadalei, lai kopīgu mērķu sasniegšanā varētu sadarboties vairākas komandas, nevis visi jautājumi būtu jārisina komisijas priekšsēdētājam.

Kažoka arī šaubās par iespēju izveidot stabilu mazākuma valdību. Viņasprāt, šādam modelim nepieciešama augsta politiskā meistarība, disciplinēta partija un labas attiecības ar dažādām opozīcijas partijām, lai tās nebūtu ieinteresētas pastāvīgi traucēt valdības darbu. Viņa uzskata, ka Latvijas partijām, tostarp AS, šādu priekšnoteikumu kopums, visticamāk, nepiemīt.

Scenārijs, kurā AS izveidotu mazākuma valdību, bet tās darbu Saeimā nodrošinātu LPV atbalsts, prasītu ļoti ciešu sadarbību starp premjerministru, Saeimas frakciju un ministriem, kā arī spēju vienoties ar Šlesera partiju jautājumos, kuros abu politisko spēku nostādnes varētu atšķirties. Kažoka šaubās, vai AS ir nepieciešamā politiskā pieredze un organizatoriskās spējas, lai šādu valdību ilgstoši noturētu.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagaidām nevar droši prognozēt valdības veidošanas iznākumu, un pieļauj, ka aiz publiski redzamā jucekļa varētu būt arī pārdomāts plāns, tomēr pagaidām neredz pietiekamu pamatu secināt, kāds tas ir. Viņasprāt, ilgstošā neskaidrība var mazināt arī potenciālo koalīcijas partneru motivāciju iesaistīties valdībā, jo partijām nav izpratnes par to, kādos nosacījumos tām būtu jāstrādā un kāda atbildība būtu jāuzņemas.

Savukārt politologs Ojārs Skudra nepiekrita vērtējumam, ka valdības veidošanas sarunas būtu būtiski ieilgušas. Viņš norādīja, ka 15. Saeima darbu sāks 3. novembrī, bet nākamajā dienā, 4. novembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs solījis premjeru Kulbergu oficiāli sastādīt valdību. Līdz tam laikam premjers turpina vadīt līdzšinējo valdību, risinot aktuālos un neatliekamos jautājumus, kā arī ved sarunas ar potenciālajiem jaunās koalīcijas dalībniekiem.

Skudra atsaucās uz Kulberga ieceri sagatavot trīs dokumentus — valdības deklarāciju, dokumentu Saeimai un misijas vēstules jaunajiem ministriem. Pēc tikšanās ar Šleseru pirmdien sarunas varētu noslēgties, bet nākamās nedēļas otrajā pusē varētu izskanēt konkrētāki piedāvājumi potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai gan pagaidām nav zināms, vai iecerēto dokumentu saturs tiem būs pieņemams, prognozēja eksperts.

Skudra vērsa uzmanību arī uz vairākiem ārējiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt valdības veidošanas tempu. Viens no tiem ir Valsts prezidenta noteiktais termiņš — jaunajai valdībai jābūt izveidotai līdz 18. novembrim. Viņa vērtējumā šādā termiņā reālākie varianti ir AS mazākuma valdība vai AS un NA valdība ar kāda cita politiskā spēka atbalstu. Plašākas koalīcijas izveidi līdz šim datumam politologs uzskata par maz ticamu.

Skudra vērš uzmanību arī uz gaidāmajām ASV vidustermiņa vēlēšanām un starptautisko drošības situāciju. Viņš apgalvo, ka ASV izdara spiedienu uz Baltijas valstīm, lai tās publiskajā retorikā mazinātu izteikumus par Krievijas radītajiem militārajiem draudiem. Pēc Skudras teiktā, Pentagons šādu retoriku esot raksturojis kā tādu, kas traucē miera sarunām. Viņš arī norāda uz Eiropas lielāko valstu aktīvajām sarunām un vienošanos slēgšanu, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstis šajos procesos ne vienmēr tiek iesaistītas.

Viņaprāt, būtisks iemesls, kādēļ Kulbergs varētu nesteigties ar valdības izveidi, ir gaidāmās sarunas par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam. Sarunas par to gaidāmas novembra beigās īpašā Eiropadomes sanāksme valstu vadītāju līmenī. Daudzgadu budžeta jautājums esot būtisks arī Latvijas nākamā gada budžeta plānošanai, jo no ES finansējuma būs atkarīgi vairāki nozīmīgi projekti, tostarp dzelzceļa projekts «Rail Baltica». Viņaprāt, pirms valdība uzņemas konkrētas saistības un sāk sagatavot savus dokumentus, būtu svarīgi saprast, kādu finansējumu Latvijai izdosies panākt.

Komentējot iespēju, ka AS izveidotu mazākuma valdību ar Šlesera atbalstu, Skudra šo scenāriju vērtē kā pagaidu risinājumu, kas, viņaprāt, nebūtu spējīgs pieņemt būtiskus politiskus lēmumus. Viņš uzskata, ka šādai valdībai nebūtu pilnvērtīga politiskā mandāta, lai īstenotu plašāku reformu programmu.

Skudra apšauba arī iespēju mazākuma valdībai izveidot pilnvērtīgu valdības deklarāciju, dokumentu Saeimai un misijas vēstules ministriem. Viņaprāt, šādā valdībā ministri varētu būt profesionāļi bez tiešas partiju piederības, un viņu atbildība varētu būt saistīta nevis ar politiskajām organizācijām, bet ar ekonomiskajām grupām, kuru intereses viņi pārstāv tieši vai netieši.

Skudra pieļauj, ka mazākuma valdība varētu būt izveidota uz laiku, kamēr kļūst skaidrāks ES daudzgadu budžeta jautājums. Viņš arī uzskata, ka šāds risinājums varētu ļaut Kulbergam piedalīties Eiropadomes sanāksmē, pirms ir apstiprināta pilnvērtīga jaunā valdība.

Vērtējot iespējamās politiskās konsultācijas ārpus publiski redzamā procesa, Skudra norāda, ka tās, visticamāk, notiek intensīvi, taču nav skaidrs, kādā līmenī un par kādiem jautājumiem. Viņš pieļauj, ka «Progresīvie» un JV varētu konsultēties par vienotu opozīcijas politiku, savukārt AS varētu apspriest sadarbību ar Šleseru.

Skudra pieminēja arī situāciju saistībā ar partiju «Suverēnā vara», kuras darbību pārbauda Ģenerālprokuratūra pēc JV iesnieguma. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja partijas darbība tiktu aizliegta, tās deputāti varētu kļūt par neatkarīgajiem deputātiem un daļa no viņiem varētu pievienoties LPV.

Kā vēstīts, pirmā valdības veidošanas sarunu nedēļa noslēgusies bez skaidrības par topošās koalīcijas sastāvu un amatu sadalījumu, lai gan Kulbergs un potenciālie partneri vairākos jautājumos panākuši konceptuālu vienprātību.

Pēc sarunām ar JV, NA un «Progresīvajiem» valdības veidošanas procesā galvenais uzsvars pagaidām tiek likts uz vienošanos par nākamās valdības darba prioritātēm, nevis amatiem.щ