«airBaltic» pirmajās 17 dienās pēc «Chapter 11» sākšanas uzrādījusi 20,7 miljonu dolāru neto zaudējumus

Šajā periodā «airBaltic» ieņēmumi bija 55,632 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 48,8 miljoni eiro. Zaudējumi no pamatdarbības sasniedza 3,469 miljonus dolāru (3,043 miljonus eiro), bet neto rezultātu cita starpā ietekmēja 7,907 miljonu dolāru (6,936 miljonu eiro) finanšu izmaksas un negatīvs valūtas kursa rezultāts 8,668 miljonu dolāru (7,604 miljonu eiro) apmērā.

Kopā «airBaltic» un abiem «Chapter 11» procesā iesaistītajiem meitasuzņēmumiem — aviācijas apmācību uzņēmumam «airBaltic Training» un kravu apkalpošanas uzņēmumam «Baltijas kravu centrs» — konsolidētie neto zaudējumi šajā periodā sasniedza 20,933 miljonus dolāru (18,362 miljonus eiro).

«airBaltic Training» 17 dienās uzrādīja 180 155 dolāru (158 031 eiro) neto zaudējumus, bet «Baltijas kravu centra» neto zaudējumi bija 84 222 dolāri (73 879 eiro).

Vienlaikus pēc «Chapter 11» procesa sākšanas būtiski pieaudzis «airBaltic» naudas atlikums. Aviokompānijas neierobežoti izmantojamās naudas atlikums pieauga no 7,102 miljoniem dolāru (6,23 miljoniem eiro) perioda sākumā līdz 52,051 miljonam dolāru (45,659 miljoniem eiro) 30. septembrī, bet, ieskaitot 3,913 miljonus dolāru (3,432 miljonus eiro) ierobežoti izmantojamās naudas, kopējais naudas atlikums sasniedza 55,963 miljonus dolāru (49,09 miljonus eiro).

Kopā visiem trim «Chapter 11» procesā iesaistītajiem «airBaltic» grupas uzņēmumiem 30. septembrī bija 58,24 miljoni dolāru (51,088 miljoni eiro) naudas, tostarp 54,327 miljoni dolāru (47,655 miljoni eiro) bija neierobežoti izmantojami.

Naudas ieņēmumu un izmaksu pārskata salāgošanas pozīcijā «airBaltic» uzrādīti 85,956 miljoni dolāru (75,4 miljoni eiro) neto finansējuma ieņēmumu. Dokumentā nav paskaidrots šīs summas sastāvs, un tā nav atsevišķi identificēta kā parādnieka finansējums pēc «Chapter 11» procesa sākšanas jeb «debtor-in-possession» (DIP) finansējums.

Pārskatā redzams arī, ka nacionālās lidsabiedrības naudas izdevumi no 14. līdz 30. septembrim sasniedza 98,894 miljonus dolāru (86,749 miljonus eiro). Tostarp 47,647 miljoni dolāru (41,796 miljoni eiro) naudas izmaksu uzrādīti pozīcijā «Emissions», 18,343 miljoni dolāru (16,09 miljoni eiro) izlietoti degvielai, 18,43 miljoni dolāru (16,167 miljoni eiro) — citiem darbības izdevumiem, bet 11,46 miljoni dolāru (10,053 miljoni eiro) — algām un nodokļiem.

Dokumentā nav paskaidrots, kādus maksājumus ietver 47,647 miljonu dolāru (41,796 miljonu eiro) naudas izmaksas pozīcijā «Emissions» un uz kādu periodu tās attiecas. Vienlaikus peļņas vai zaudējumu aprēķinā pozīcijā «CO2 allowance» par attiecīgo 17 dienu periodu atzītas 3,998 miljonu dolāru (3,507 miljonu eiro) izmaksas, tādēļ abi rādītāji nav tieši salīdzināmi, jo pirmā ir naudas plūsmas pozīcija, bet otrā ir attiecīgajā periodā grāmatvedībā atzīto izmaksu pozīcija.

«airBaltic» aktīvu uzskaites vērtība 30. septembrī bija 1,759 miljardi dolāru (1,543 miljardi eiro), bet saistības — 2,136 miljardi dolāru (1,874 miljardi eiro), tādējādi uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs 377,098 miljonu dolāru (330,788 miljonu eiro) apmērā.

Savukārt «airBaltic Training» 30. septembrī bija 8,406 miljoni dolāru (7,374 miljoni eiro) aktīvu un 6,391 miljons dolāru (5,606 miljoni eiro) saistību, tādējādi uzņēmuma pašu kapitāls bija pozitīvs 2,015 miljonu dolāru (1,768 miljonu eiro) apmērā.

«Baltijas kravu centra» finanšu situācija bija pretēja — uzņēmumam bija 479 891 dolāra (420 957 eiro) aktīvi un 3,38 miljonu dolāru (2,965 miljonu eiro) saistības, tādējādi pašu kapitāls bija negatīvs 2,9 miljonu dolāru (2,544 miljonu eiro) apmērā. Uzņēmuma naudas atlikums 30. septembrī bija tikai 3288 dolāri (2884 eiro).

Pārskatos norādīts, ka tajos ietvertā finanšu informācija ir provizoriska un nav auditēta, kā arī nav sagatavota kā pilnvērtīgs finanšu pārskats atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) vai ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP). Uzņēmumi arī norāda, ka dati aptver ierobežotu laika periodu un nav uzskatāmi par drošu turpmākās darbības rezultātu prognozi, jo pēc visu grāmatvedības procedūru piemērošanas tie var būtiski mainīties.

«airBaltic» norāda, ka ikmēneša darbības pārskati sagatavoti tikai «Chapter 11» procesa ziņošanas prasību izpildei, aptver tikai procesā iesaistītos uzņēmumus un tajos ietvertie dati nav paredzēti salīdzināšanai ar «airBaltic» grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai iepriekš publicētajiem finanšu rezultātiem.

Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī galīgi apstiprinājusi «airBaltic» DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecinājusi finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību, liecina tiesas 20. oktobrī parakstītais galīgais rīkojums.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

Tiesa pirmdien apstiprināja atlikušās pirmās DIP finansējuma daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu «airBaltic». Līdz šim uzņēmums jau bija saņēmis 140 miljonus eiro, un līdz ar šo lēmumu pirmā finansējuma daļa 175 miljonu eiro apmērā ir apstiprināta pilnā apmērā.

«airBaltic» no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas «Airbus A220» lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā «airBaltic» ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai «Chapter 11» procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis «SVP», un to apņēmušies nodrošināt «Barclays», «Hayfin Capital Management», «Morgan Stanley», «Oaktree Capital Management» un «Strategic Value Partners». Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš «airBaltic» bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

«Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar «airBaltic» kā līdz šim.

«Chapter 11» procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.