EP aicina ES apsvērt jūras spēku operāciju Melnajā jūrā

Stingri nosodot nesenos nāvējošos triecienus pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem, kā arī atkārtotos Rumānijas gaisa telpas pārkāpumus, EP uzskata, ka Krievija ir atbildīga par uzbrukumiem civilajiem kuģiem un par kara pret Ukrainu eskalāciju Melnās jūras rietumos.

Rezolūcijā, ko ceturtdien pieņēma ar 432 balsīm «par», 52 «pret» un 88 deputātiem atturoties, uzsvērts, ka šie uzbrukumi atbilst Krievijas eskalācijas modelim, Krievijai sistemātiski vēršoties pret civilo kuģniecību. Tekstā teikts, ka Krievija ir atbildīga par situācijas pasliktināšanos Melnās jūras reģionā.

EP atzinīgi vērtē Rumānijas un Bulgārijas jūras glābšanas dienestu, robežpolicijas un garāmbraucošo tirdzniecības kuģu ātro darbu, lai palīdzētu kuģiem, taču EP deputāti pauž bažas par Bulgārijas valdības neskaidro rīcību saistībā ar Krievijas draudiem.

EP pauž nožēlu par Sofijas vājo diplomātisko reakciju un aicina Bulgārijas premjerministru Rumenu Radevu «apvienot prasības pēc sabiedroto solidaritātes ar konkrētu rīcību». EP deputāti arī mudina Bulgāriju apstiprināt savu dalību NATO pretdronu iniciatīvā «Gaisa aizsardzības spējas pret zemāka līmeņa gaisa apdraudējumiem».

Ņemot vērā nesenos uzbrukumus, EP deputāti atzīmē, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izvērst ES jūras spēku operāciju Melnajā jūrā, uzsverot, ka kuģošanas brīvība un jūras drošība ir daļa no NATO austrumu flanga, Melnās jūras reģiona un Donavas deltas aizsardzības. EP arī aicina NATO apsvērt Melnās jūras iniciatīvu un uzsver, cik svarīga ir ciešāka reģionālā sadarbība starp Bulgāriju, Rumāniju un Turciju.

Dokumentā ES valstis tiek aicinātas sadarbībā ar NATO atbalstīt Bulgāriju un Rumāniju naidīgu dronu agrīnā atklāšanā un izsekošanā, kas apdraud Melnās jūras kuģniecību. EP deputāti aicina ES īstenot Melnās jūras reģiona jūras drošības centra iniciatīvu, kuras mērķis ir palīdzēt stiprināt kuģošanas drošību un drošumu un aizsargāt kritisko jūras infrastruktūru un jūras vidi.

EP arī aicina neizlietotos ES līdzekļus tā dēvētajā «Safe» instrumentā izmantot, lai palīdzētu Rumānijai un Bulgārijai risināt šīs problēmas, uzsverot, ka nākamajā ES ilgtermiņa budžetā ir jāņem vērā plašs drošības un aizsardzības vajadzību klāsts, tai skaitā Melnās jūras reģionā.

EP arī vēlas, lai ES un tās dalībvalstis stiprinātu pašreizējo zemūdens telesakaru, elektroenerģijas pārvades un datu kabeļu aizsardzību un noturību, uzlabojot jūras uzraudzību, reģionālo sadarbību un ātrās reaģēšanas mehānismus.