Kopš jūlija teātra nosaukums krievu valodā ir demonstratīvi aizsegts ar zaļu līmlenti, un nesen jaunā iestudējuma Trīs musketieri pirmizrādē savdabīgā ietērpā redzēta izrādes režisore Rēzija Kalniņa un aktieris Maksims Busels – kapučjakās, ko rotā divi uzraksti: lugas nosaukums latviski un aizlīmēts tulkojums krieviski. Pie sienām redzamas fotogrāfijas ar aizlīmētām mutēm – teātris savu attieksmi pauž atklāti un nepārprotami, piekāpšanās ir tikai formāla.
Skats no jaunās izrādes Trīs musketieri.
Kāds ir mērķis, vaicā rakstniece
Sašutumu Facebook paudusi rakstniece Zane Zusta: “Es tiešām vēlos saprast. Kas tas ir? Jaunais teātra vizuālais izskats? Poza? Sapratu, ka teātrim augustā vēl nebija finansiālu iespēju tik ātri novākt uzrakstus no fasādes un zaļais marķieris bija risinājums, bet septembrī un oktobrī šis raisa jautājumus. Piemēram, džemperis uz pirmizrādi, atklājot jauno teātra sezonu ar jauno vizuāli jau ir jauns mārketinga instruments, kurā ir ieguldīta nauda. Un oktobra afiša un komentāri zem tiem?”
Zusta vaicā, kāds ir teātra mērķis, vai šajā “traki saspringtajā laikā pierādīt, ka vajadzīga palīdzība un glābšana”. “Vai mūsu teātris, kurā visi esam bijuši uz izrādēm, speciāli plivina sarkanu lupatu buļļa priekšā?” viņa ir neizpratnē.
Izrāžu nosaukumi krievu valodā demonstratīvi aizlīmēti.
Ja par mākslu – pirmo reizi Trīs musketieri bija uzvesti 60. gados Liepājas teātrī, arī tagad izmantots Andreja Miglas dramatizējums, balstoties uz Aleksandra Dimā romānu, atkal skan Imanta Kalniņa mūzika, šoreiz Evilenas Protektores aranžējumā, Viktora Kalniņa dziesmu tekstus krievu valodā atveidojis dzejnieks Sergejs Timofejevs. Vai pie viena teātris izspēlē dzīvē drāmu, kur sliktā kardināla Rišeljē loma tikusi kultūras ministram Naurim Puntulim?
Teātris turpina iestudēt un spēlēt izrādes krievu valodā, nodrošinot titrus latviešu un angļu valodā, strīds ir tikai par krievu valodas uzrakstiem uz fasādes un publiskajos materiālos – Kultūras ministrija nepieļauj izņēmumus no noteikumiem par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē. Par atbildi repertuāra sarakstā demonstratīvi aizlīmēti izrāžu nosaukumi krievu valodā.
Labais pazūd aizkulisēs
Šis konflikts aizēnojis visu citu, ko darījis šis teātris, piemēram, nodrošinot simtiem bezmaksas biļešu Ukrainas kara bēgļiem, dodot darbu aktieriem un speciālistiem no Ukrainas, tapa izrādes, kurās ukraiņu aktieri dalījās savos stāstos un pieredzē. Šeit radošu patvērumu guva arī no Putina režīma aizbēgušie Krievijas aktieri un režisors Sergejs Golomozovs. Teātris atbraucējiem organizējis latviešu valodas kursus.
Direktore Dana Bjorka pirms kādas izrādes publikai pauda: “Mūsu teātris ir kategoriski pret karu un agresiju – mēs paužam atbalstu Ukrainas tautai, tāpat aicinām Latvijas sabiedrību nevērsties pret krievu valodu un Latvijas krieviem, kam nav nekādas saistības ar citas valsts rīcību. Lūdzam tos, kuru dzimtā valoda ir krievu, savukārt būt iecietīgiem un smalkjūtīgiem. (..) Kļūsim par atbalstu viens otram. Lai karš drīzāk beidzas. Paldies, ka šodien esat ar mums. Patīkamu skatīšanos.”
Teātra direktore Dana Bjorka ir kā starp dzirnakmeņiem – krievu valodu un valsts likumiem.
Agrāk šeit svinēja 9. maiju
Bjorkas priekštecis amatā Eduards Cehovals direktora krēslā sabija 27 gadus, un šajā laikā kolektīvs svinēja 9. maiju un par vīriešu dienu dēvētos Krievijas armijas svētkus 23. februārī. Bjorka intervijā TV3 raidījumam Nekā personīga atzina, ka pievīlusi Cehovalu, kurš domājis, ka jaunā direktore būs “uzticīga viņa principiem, viņa redzējumiem”. Viņas skatījums izrādījās krasi diametrāli pretējs, un viņš to nevarot piedot. Bjorka arī neslēpa, ka, neraugoties uz labām lietām, Cehovala laikā teātrī bija ieņemts “izteikti tāds krieviskais kurss”, maksimāli ciešas saites veidotas ar Krieviju.
Tomēr, neraugoties uz jauno kursu, attiecības ar Kultūras ministriju vai vismaz tās vadītāju, nevar dēvēt par mierpilnām. Teātris gan izvēlējies kulturāli nevardarbīgu pretošanās ceļu, bet nostāja ir acīmredzama. Šī, protams, nav ne Atmodas laika interfronte, ne Ždanokas Krievu savienība, tomēr ir radusies šūniņa, kam ar valsts varu ir diskutablas attiecības.
