Pirms astoņiem gadiem – 2018. gada 10. septembrī – bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa svinīgā ceremonijā Romā iesniedza akreditācijas vēstuli Itālijas Republikas prezidentam, tādējādi pilnvērtīgi uzsākot savu diplomātisko misiju šajā valstī. Toreiz runāja, ka šādi no Jaunās Vienotības izslēgtā politiķe iekārtota siltā vietiņā un vēstnieces amats saulainajā Itālijā ir politisks dāvinājums jeb glābšanas riņķis… Bet, cik tad silti tad ir vēstnieku amati?
Prezidents par tādu naudu var sapņot…
Šobrīd Solvita Āboltiņa kopš 2024. gada marta pilda Latvijas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces pienākumus Nīderlandē, bet pirms tam viņa no 2018. līdz 2024. gadam bija Latvijas vēstniece Itālijā, kā arī nerezidējošā vēstniece Maltā, Sanmarīno un Albānijā.
Amatpersonas deklarācijā redzams, ka pērn vēstniece uz rokas jeb pēc nodokļiem vidēji mēnesī saņēma aptuveni 10 500 eiro. Gadā tie bijuši 57 889 eiro algā, no kā jānomaksā nodokli, bet ap 90 000 eiro saņemts pabalstā, no kā nodoklis nav jāmaksā. Un tas ir uz pusi vairāk nekā alga Valsts prezidentam un premjeram, kuri mēnesī saņem 9153 eiro mēnesī bruto jeb aptuveni 5773 eiro uz rokas mēnesī…
Kāpēc tik daudz?
Latvijas vēstniecību darbinieki saņem pamatalgu atbilstoši savam amatam un diplomātiskajam rangam pēc Latvijas valsts vienotās amatpersonu algu skalas, kā arī pabalstu par dienestu ārvalstīs, kas ir būtisks ikmēneša piemaksas veids.
Pabalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās uzņemošās valsts dārdzības koeficientu un valūtas kursu, un šādi tas sedz starpību starp dzīves izmaksām Latvijā un ārvalstīs. Vēl diplomātiem, kuri strādā valstīs ar augstu bīstamību (piemēram, kara darbības zonās, nemieru vai krīžu skartos reģionos kā Ukraina vai Izraēla), tiek maksātas paaugstinātas speciālās piemaksas un riska pabalsti.
Pēc publiski pieejamās informācijas, Latvijas vēstnieku mēnešalga ir ap 3500 līdz 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču klāt vēl jāpieskaita pabalsts, kas papildus ir vēl 3000 līdz 4000 eiro mēnesī, bet no tā nodokļi nav jāmaksā. Un tas vēl nav viss!
Valsts sniedz finansiālu atbalstu, ja diplomāts ārvalstīs uzturas kopā ar ģimeni – tiek izmaksāti papildu ikmēneša pabalsti par dzīvesbiedru un katru nepilngadīgo bērnu. Valsts kompensē arī maksu par bērnu pirmskolas un vispārējo izglītību, kompensē dzīvokļa vai mājas īres maksu, kā arī komunālos maksājumus, pamatojoties uz noteiktiem limitiem atkarībā no amata un valsts.
Vēl tiek segtas transporta un mantu pārvešanas izmaksas, kad darbinieks dodas uz dienesta vietu ārvalstīs un kad atgriežas Latvijā, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, kas sedz medicīniskos izdevumus uzņemošajā valstī. Un vēl vēstniekam reprezentācijas vajadzībām ir pieejams dienesta auto ar šoferi.
Plaša profila speciālisti
Par ko tad tiek maksāta tik liela nauda? Ko vispār dara vēstniecību darbinieki? Veicamo darbu apjoms ir ļoti plašs, turklāt jāņem vērā, ka tie ir augsti izglītoti speciālisti ar vairāku svešvalodu perfektām zināšanām.
Vēstnieki un vēstniecības darbinieki ir valsts oficiālie pārstāvji ārvalstīs, kuru galvenais uzdevums ir aizstāvēt savas valsts intereses un palīdzēt tās pilsoņiem. Piemēram, vēstnieks ir diplomātiskās misijas vadītājs un augstākā amatpersona, kas pārstāv Valsts prezidentu un valdību. Vēstnieks piedalās oficiālās vizītēs, pieņemšanās un sarunās ar uzņemošās valsts augstākajām amatpersonām, veicina politisko, ekonomisko un kultūras sadarbību starp abām valstīm, pārrauga un koordinē visa vēstniecības personāla darbu.
Vēl vēstniecībā strādā diplomāti, konsulārie ierēdņi un administratīvais personāls. Viņu darbs ir sniegt palīdzību krīzes situācijās nonākušiem valsts pilsoņiem (piemēram, dokumentu nozaudēšanas, aizturēšanas vai nelaimes gadījumu laikā), kārto juridiskas lietas, piemēram, bērnu reģistrāciju, laulību dokumentus un apliecinājumus, izsniedz vīzas ārvalstniekiem.
Vēl ir diplomātiskais darbs – kultūras, politisko un ekonomisko saišu stiprināšana. Vēstniecības darbinieki seko līdzi uzņemošās valsts iekšpolitikai un ārpolitikai, gatavo ziņojumus savas valsts Ārlietu ministrijai, palīdz savas valsts uzņēmējiem atrast sadarbības partnerus, piesaista ārvalstu investīcijas savai valstij, organizē izstādes, koncertus un filmu vakarus, lai iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus ar savas valsts kultūru. Un, protams, uztur kontaktus ar vietējo diasporu.
