Vērtēšanai Saeimas komisijā nodod grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīlī pieņemtās direktīvas par ēku energosniegumu prasības dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026. gada 29. maijam.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā paredz precizēt terminoloģiju un definīcijas atbilstoši direktīvā izmantotajiem terminiem, tādējādi nodrošinot saskaņotību ar ES tiesisko regulējumu un vienotu izpratni par prasībām ēku energosnieguma jomā.

Grozījumi precizē ēkas, uz kurām likuma prasības nav attiecināmas vai ir attiecināmas ar izņēmumiem. Prasības nepiemēros ēkām, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, ja izmaksu ziņā optimāla līmeņa sasniegšana nebūtu savienojama ar šīs vērtības saglabāšanu. Šādām ēkām prasības nepiemēros tikai tādā apjomā, kādā to piemērošana apdraudētu ēkas kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu.

Prasības nepiemēros arī ēkām, kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot atsevišķas dzīvojamās ēkas vai ēku daļas, kas paredzētas bruņotajiem spēkiem un citam valsts aizsardzības iestāžu personālam, kā arī biroju ēkas.

Direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu katru gadu atjaunot vismaz 3% no publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējās lietderīgās iekštelpu platības, ja šīs ēkas neatbilst gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasībām. Pienākums attiecas uz publiskā sektora subjektu ēkām, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus.

EM norāda, ka grozījumi paredz publiskā sektora subjektu ēku atjaunošanas apjomu noteikt un tā izpildi nodrošināt ministrijas vai pašvaldības līmenī. Ministrijas līmenī aprēķinā ņems vērā ministrijas valdījumā esošās valsts īpašumā esošās ēkas, kā arī ministrijas padotībā esošo publiskā sektora subjektu īpašumā vai valdījumā esošās ēkas. Pašvaldības līmenī ņems vērā pašvaldības īpašumā esošās ēkas, kā arī tās padotībā esošo publiskā sektora subjektu īpašumā vai valdījumā esošās ēkas.

Ministrijā skaidro, ka šāda pieeja ļaus pienākumu īstenot institucionāli un praktiski izpildāmā līmenī, vienlaikus ņemot vērā nacionālajā tiesību sistēmā noteikto publiskas personas mantas īpašuma un valdījuma regulējumu.

Vienlaikus paredzēts izņēmums sociālajām dzīvojamām mājām, ja to atjaunošana nav izmaksu ziņā neitrāla vai ja atjaunošanas rezultātā īres maksas pieaugums pārsniegtu ēkas īrnieku enerģijas izmaksu ietaupījumu.

Ja attiecīgajā gadā ministrijas vai pašvaldības līmenī atjaunotā ēku platība pārsniegs noteikto ikgadējo atjaunošanas apjomu, pārsniegumu varēs ieskaitīt turpmāko gadu atjaunošanas apjoma izpildē, līdz tas būs pilnībā izmantots. Atjaunošanas apjoma izpildē varēs ieskaitīt arī jaunu publiskā sektora subjekta īpašumā vai valdījumā esošu ēku, kas aizstāj iepriekš īpašumā vai valdījumā bijušu ēku, kura nojaukta vai atsavināta.

Grozījumi paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) izveidos, uzturēs un ne retāk kā reizi divos gados aktualizēs publiskā sektora subjektu ēku sarakstu. Tajā iekļaus ēkas, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, norādot vismaz ēkas kopējo lietderīgo iekštelpu platību, izmērīto gada enerģijas patēriņu un spēkā esošajā energosnieguma sertifikātā norādīto ēkas energosnieguma klasi. Pamatojoties uz šajā sarakstā un no publiskā sektora subjektiem saņemto informāciju, BVKB nodrošinās ikgadējā atjaunošanas apjoma un tā izpildes aprēķinu ministrijas, pašvaldības un valsts līmenī.

Publiskā sektora subjektiem katru gadu līdz 1. februārim Energoresursu informācijas sistēmā būs jāsniedz informācija par iepriekšējo kalendāro gadu par to īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām. Šī informācija būs nepieciešama ēku saraksta izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai, kā arī ikgadējā atjaunošanas apjoma un tā izpildes aprēķinam.

Informācijas sniegšanas pienākums Energoresursu informācijas sistēmā būs nošķirts no atbildības par ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildi. Informāciju sistēmā sniegs katrs publiskā sektora subjekts par tā rīcībā esošajiem datiem, savukārt pienākuma izpildi vērtēs ministrijas vai pašvaldības līmenī un apkopos arī valsts līmenī, lai nodrošinātu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Ministru kabinets, ņemot vērā publiskā sektora subjektu ēku atjaunošanai pieejamo finansējumu, ar rīkojumu varēs noteikt, ka atsevišķai ministrijai vai pašvaldībai attiecīgajā gadā noteiktais pienākums izpildāms mazākā apjomā vai nav jāizpilda, ja valstī kopumā tiek nodrošināta noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma izpilde. Tādējādi kopējais ikgadējais atjaunošanas apjoms netiks samazināts.

Grozījumi paredz, ka, novērtējot ēku energoefektivitāti, papildus ņems vērā uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas iespējas, kā arī ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spēju uzraudzīt un uzlabot ēkas energosniegumu.

Visām ēkām būs jāaprēķina ekspluatācijas emisijas, tādējādi likumā nostiprinot līdzšinējo praksi. Jaunām ēkām būs jāaprēķina arī globālās sasilšanas potenciāls, lai novērtētu to ietekmi uz klimatu visā dzīves ciklā. GSP aprēķina metodiku paredzēts noteikt ar standartu, bet konkrētās prasības tās piemērošanai iekļaut Ministru kabineta noteikumos.

Grozījumi paredz, ka atjaunošanas pases izstrāde būs brīvprātīga. Ja ēkai būs izstrādāta atjaunošanas pase, papildus nebūs nepieciešams sagatavot atsevišķu pārskatu par ēkas atjaunošanas pasākumiem. Vienlaikus ēkas pagaidu energosnieguma sertifikāta derīguma termiņš būs pieci gadi no būves nodošanas ekspluatācijā.

Tiks paplašināta neatkarīgo ekspertu kompetence, paredzot, ka papildus ēku energosnieguma sertificēšanai un inženiersistēmu pārbaudēm viņi varēs izstrādāt arī atjaunošanas pases un veikt ēku viedgatavības novērtējumu. Sertifikāta saņemšanai iesniegums būs jāiesniedz elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Neatkarīgā eksperta sertifikāts tiks piešķirts bez termiņa ierobežojuma, vienlaikus nosakot ekspertu pienākumu regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

Grozījumi paredz paplašināt prasību izvietot energosnieguma sertifikātu redzamā vietā. Tas būs jādara ne tikai publiskā sektora izmantotajās ēkās, bet visās nedzīvojamās ēkās, kurām ir izsniegts energosnieguma sertifikāts.

Vienlaikus paredzēts ieviest bezemisiju ēkas jēdzienu un noteikt prasības šādu ēku energosniegumam, primārās enerģijas patēriņam un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Detalizētās tehniskās prasības bezemisiju ēkām noteiks Ministru kabinets, iekļaujot tās jau esošajā ēku energoefektivitātes aprēķina un energosertifikācijas regulējumā.