Viņš uzsvēra, ka latgaliskās identitātes apzināšanās pati par sevi neliecina par atbalstu Kremlim vai vēlmi mainīt Latvijas robežas. Vērtējot šādus jautājumus, būtiski nošķirt cilvēka piederības sajūtu no viņa politiskajiem mērķiem un rīcības.
«Mēs nevaram katru neapmierinātību ar valdību reducēt uz iredentismu vai neatkarīgas valsts izveidošanu. Ja jūs pajautāsiet rīdziniekiem, viņi arī ir neapmierināti ar valdību,» sacīja Pabriks.
Viņa vērtējumā arī atsevišķi izteikumi par atdalīšanos, ja Rīga neieklausīsies reģiona problēmās, ne vienmēr jāuztver kā politiska programma. Vienlaikus Pabriks pieļāva, ka atdalīšanās centienus varētu veicināt no ārpuses.
«Latgales iedzīvotāji vai latgalieši ir vienmēr balsojuši par kopīgu Latviju kā valsti,» uzsvēra politiķis.
Viņš arī apšaubīja, ka pievienošanās Krievijai radītu labākus apstākļus latgaliskās identitātes saglabāšanai. «Vai latgaliešu identitāte tiktu vairāk cienīta, piemēram, Latgalei pievienojoties Krievijai? Es stipri šaubos,» sacīja Pabriks.
Savukārt no ārpuses iesūtītu tā dēvēto zaļo vīriņu parādīšanās Latvijā viņa ieskatā būtu vērtējama kā agresija, kas jānovērš bruņotajiem spēkiem, nevis kā vietējo iedzīvotāju pašnoteikšanās izpausme.
Pabriks aicināja nošķirt patstāvīgas neatkarības kustības no ārvalsts kontrolētiem veidojumiem, kādi bija tā dēvētās Donbasa republikas. Viņa vērtējumā Krievija pašnoteikšanās argumentu izmanto, lai pamatotu kaimiņvalstu teritoriju sagrābšanu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.








































































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.