Robežšķērsošanas punktu darbības apturēšana attieksies uz visiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem starp Igauniju un Krieviju — «Narva-1», «Narva-2», «Koidula», «Luhamā» un «Sātse». Pēc sešiem mēnešiem valdība vērtēs, vai ir jāgroza šie ierobežojumi, kas noteikti nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.
Lēmums ir reakcija uz Krievijas nepārtrauktajām naidīgajām darbībām pret Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad aizsardzības rūpniecības nozares uzņēmumi Igaunijā ir piedzīvojuši divus uzbrukumus, un, pēc Igaunijas Drošības dienesta (KaPo) datiem, abus incidentus organizēja Krievijas specdienesti.
«Krievijas naidīgajām darbībām ir sekas. Mēs jau iepriekš esam teikuši, ka, ja uzbrukumi turpināsies, mēs veiksim turpmākus pasākumus, lai aizsargātu savu drošību. Tagad mēs speram šo soli. Igaunija rīkojas mierīgi un apzināti, bet izlēmīgi. Mēs neļausim Krievijai izmantot mūsu atvērtību pret mums,» sacīja premjerministrs Kristens Mihals.
Lai gan sauszemes robežšķērsošanas apturēšana nenovērsīs visus Krievijas radītos draudus, tā mazinās būtisku drošības ievainojamību. Tas apgrūtinās Krievijas specdienestiem personu vervēšanu un ietekmēšanu, kā arī palīdzēs ierobežot sankciju apiešanu un citas nelikumīgas pārrobežu darbības. Tādējādi Igaunija aizsargā ne tikai savu, bet arī Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas drošību.
Igaunija nav vienīgā valsts, kas ierobežo robežšķērsošanu ar Krieviju. Somijas sauszemes robeža ar Krieviju ir slēgta kopš 2023. gada decembra, un arī Latvija, Lietuva un Polija pēdējos gados ir ievērojami ierobežojušas robežšķērsošanu uz savām austrumu robežām.
Igaunijas valdības lēmums attiecas uz cilvēku un transportlīdzekļu pārvietošanos caur sauszemes robežkontroles punktiem. Dzelzceļa kravu pārvadājumi turpināsies saskaņā ar pašreizējiem ierobežojumiem un spējām, īstenojot stingru muitas kontroli.
Visvairāk izmaiņas ietekmēs Narvu un Setomā, un plašāk Austrumviru apriņķi un Igaunijas dienvidaustrumus. Īpaši tās ietekmēs cilvēkus, kuriem ir radinieki, darbs, īpašums vai citas saites otrpus robežai.
«Šis lēmums netika pieņemts vieglprātīgi, bet mūsu galvenais pienākums ir aizsargāt Igaunijas iedzīvotājus un mūsu valsts drošību. Vienlaikus mums ir jānodrošina pierobežas reģionu dzīvotspēja un jāpalīdz tiem pielāgoties jaunajai situācijai,» sacīja Mihals.
Ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka Krievija ir turpinājusi saasināt savas naidīgās darbības pret Eiropu, un Igaunija attiecīgi reaģē.
«Robežpunktu slēgšana nav reakcija uz atsevišķu incidentu, bet gan nākamais solis pēc Krievijas agresijas Ukrainā un pieaugošajām sabotāžas un hibrīdoperācijām Eiropā. Krievijas specdienestu organizētie sabotāžas uzbrukumi Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumiem ir vēl viens apzinātas naidīgas darbības piemērs. Papildus citiem sabotāžas aktiem, līdzīgi uzbrukumi aizsardzības rūpniecības nozarēm šogad notikuši arī vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Bulgārijā, Polijā un Vācijā. Mēs jau iepriekš esam skaidri paziņojuši, ka, ja uzbrukumi turpināsies, mēs ieviesīsim papildu drošības pasākumus, un to mēs tagad arī darām,» sacīja Cahkna.
Igaunijas ārlietu ministrs klāstīja, ka Krievijas agresija neaprobežojas tikai ar karu Ukrainā, bet arvien vairāk ietver sabotāžu, ietekmes operācijas un citas darbības, kas vērstas pret Eiropas valstīm. «Krievija pārbauda visas Eiropas gatavību, mēģinot sēt bailes un graut mūsu sabiedrību vienotību. Igaunija nevar pieļaut, ka Krievija izmanto pārrobežu pārvietošanos, lai vervētu personas, īstenotu ietekmi, organizētu sabotāžu vai izvairītos no sankcijām. Lai gan robežas slēgšana, protams, nenovērsīs visus draudus no Krievijas, tā samazina ievērojamu ievainojamību un kavē Krievijas specdienestu darbību,» paskaidroja Cahkna.
«Ar šo lēmumu Igaunija tādējādi aizsargā ne tikai savu, bet arī ES un Šengenas zonas drošību,» viņš piebilda.
Cahkna arī atzina, ka valdības lēmums ietekmēs daudzu cilvēku un ģimeņu ikdienas dzīvi. «Valdība ir izvērtējusi šīs sekas, taču Krievijas rīcības radītie drošības draudi tos atsver. Igaunijas iedzīvotāju un valsts drošība ir vissvarīgākā. Vienlaikus mums ir jānodrošina pierobežas teritoriju dzīvotspēja un jāpalīdz visvairāk skartajiem cilvēkiem un iestādēm pielāgoties jaunajai situācijai,» uzsvēra ārlietu ministrs.
Ārlietu ministrija stingri iesaka atturēties no jebkādiem braucieniem uz Krieviju un mudina Igaunijas pilsoņus, kas pašlaik atrodas Krievijā, laicīgi plānot atgriešanos. Pēc sauszemes robežšķērsošanas apturēšanas ceļotājiem būs jāizmanto citi pieejamie maršruti, kas var būt ievērojami garāki un dārgāki.
Igaunijas ekonomiskā atkarība no Krievijas ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar periodu pirms 2022. gada, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Salīdzinot ar 2021. gadu, preču eksports uz Krieviju ir samazinājies aptuveni trīs reizes, bet Igaunijā ražoto preču eksports ir sarucis piecas reizes. Līdz ar to paredzams, ka robežšķērsošanas punktu slēgšanas kopējā ietekme uz Igaunijas ekonomiku būs minimāla.
Jau vēstīts, ka naktī uz 14. novembri notika mēģinājums uzbrukt dronu ražotāja «Threod Systems» ēkai Vīmsi nolūkā izraisīt sprādzienu un aizdedzināt ēku. Incidentā neviens necieta, un uzņēmuma ražošanas un piegādes spējas nav ietekmētas. KaPo un Policijas un robežsardzes departamenta darbinieki aizturēja astoņus Latvijas valstspiederīgos saistībā ar šo lietu.
Savukārt naktī uz 15. augustu Tallinas Lasnamē rajonā aizdegās ēka, ko izmanto aizsardzības rūpniecības uzņēmums «Milrem Robotics». Septembra vidū Latvija nodeva Igaunijai trīs Latvijas pilsoņus, kas tiek turēti aizdomās par dedzināšanu. Igaunijas tiesa viņiem noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu. KaPo septembrī paziņoja, ka uzbrukums «Milrem Robotics», kura ražotie bezpilota sauszemes kāpurķēžu transportlīdzekļi «THeMIS» tiek piegādāti Ukrainai, bija sabotāžas akts, ko pasūtīja Krievijas specdienesti.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.








































































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.