Rimants piedzima Jēkabpilī 1962. gada 17. jūnijā, mamma Ritma bija skolotāja, tēvs – Imants Ziedonis, ģimenē jau auga māsa Baiba, kura daudzus gadus vēlāk uzrakstīja atmiņu grāmatu Tā tas bija, kas iznāca pērn un ļāva tuvāk iepazīt arī Ritmu, Tautas dzejnieka pirmo sievu.
Par lasītprasmi pirmā alga bērnudārzā
Arī pēc šķiršanās Ritma paturēja Imanta sūtītās vēstules un viņai veltītos dzejoļus, tos kopā saturēja sārta lentīte. Viņi spēja saglabāt labas attiecības arī pēc šķiršanās un Ziedoņa laulības ar aktrisi Ausmu Kantāni. Ritma saglabāja Ziedones uzvārdu un aicināja bijušo vīru uzstāties bērnu auditorijas priekšā skolā Ķengaragā, kur viņa strādāja.
Baiba savā grāmatā atceras, ka tēvs tikšanos ar bērniem turpināja arī pēc aiziešanas no ģimenes. Šī saikne nepārtrūka, un visdrīzāk bija nozīmīga Rimanta turpmākajā dzīves ceļā. Viņš agri iemācījās lasīt, turklāt jau piecu vai sešu gadu vecumā ķērās pie Žila Verna, vēlāk aizrāvās ar Džeku Londonu. Bērnudārzā audzinātāja lika viņam lasīt priekšā pārējiem, par atalgojot ar atļauju paspēlēties ar uzvelkamajām rotaļlietām, kas citādi atradās neaizsniedzami augstu uz skapja. Tā grāmatas jau mazotnē deva Rimantam taustāmu labumu.
Ciemos pie krokodilu mednieka
Skolas gadi pagāja Jūrmalā, sekoja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola un žurnālistikas studijas Latvijas Valsts universitātē. Literatura.lv saglabājusi agrīnu Rimanta portretu no 1980. gada jaunatnes žurnāla Liesma publikācijas, viņam tolaik bija astoņpadsmit. Starp citu, daudzi zina Credo dziedāto dziesmu ar vārdiem “Ko tu puika stāvi maliņā? Ko tu dungo savā kabatā?”, bet ne visi zina, ka dzejas autors ir Rimants Ziedonis. Viņa pirmais dzejoļu krājums Atvēzējies glāstam iznāca 1986. gadā, 1992. gadā – stāstu krājums Dzīves pieredze un ziepju burbuļi.
Kā žurnālists un redaktors Rimants darbojās daudzās redakcijās – Karogā strādāja ar prozu, Neatkarīgajā Rīta Avīzē vadīja kultūras nodaļu, viņa darba vietu vidū bija Literatūra. Māksla. Mēs, Rīgas Balsī uzņēmās galvenā redaktora pienākumus. 1999. gadā viņš kļuva par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāru.
Rimantu interesēja pasaule un ceļojumi, tā nebija sakritība, ka 2012. gadā viņš kļuva par žurnāla National Geographic latviešu versijas redaktoru, kas gan noturējās preses tirgū tikai četrarpus gadus. Vēl pirms tam Rimants nodzīvoja pusotru gadu Austrālijā un apciemoja leģendāro latviešu dēkaini Arvīdu Blūmentālu, krokodilu mednieku, sauktu par Crocodile Harry. Viņš pat kādu laiku padzīvoja Blūmentāla alā. Blūmentāls iedeva savas dienasgrāmatas, tapa publikācijas Karogā, pieraksti aizceļoja arī uz tautieša dzimto Dundagu.
2000. gadā iznāca grāmata Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks. Rimants aizdomājās par cilvēkiem, kuri dzīvo pēc sava prāta, necenšoties iekļauties apkārtējo priekšstatos, sāka tādus meklēt un atrada tepat Latvijā. Grāmatā Paradoksālā Latvija viņš aprakstīja lidmašīnu būvēšanu laukos un citas neparastas ieceres. 2009. gadā iznāca grāmata Jūras zemē Latvijā, kur ceļš stiepjas no Nidas līdz pat Ainažiem. Ar Austrumu robežu Rimants devās uz citu Latvijas malu un visur priekšplānā lika cilvēkus.
Tēvs iesāka, dēls pabeidza
Ar tēvu Rimantu saistīja arī kopīgs darbs. Grāmata Leišmalīte tapa gar Latvijas dienvidu robežu, no Nidas līdz Ilūkstei – 571 kilometrs un gandrīz desmit gadu ilgs darbs. Kad tēva veselība pasliktinājās, iesākto uzņēmās pabeigt Rimants. Leišmalīte iznāca 2012. gadā, dēls paspēja pirms tēva aiziešanas aizsaulē.

Grāmatas autori tēvs un dēls - Imants Ziedonis (no labās) un Rimants Ziedonis ar meitu Evelīnu pēc kopdarba - grāmatas "Leišmalīte" atvēršanas svētkiem.
Līdzīgi bija ar Mežu zemē Latvijā, tēva iecerēm turpinājumu paveica Rimants. 2013. gadā Imants Ziedonis aizgāja mūžībā, bet dēls par Leišmalīti saņēma Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis.
Neparasts turpinājums bija Paradoksālajai Latvijai – 2019. gada martā tā nonāca uz skatuves Nacionālā teātra Aktieru zālē. Inese Mičule bija gan režisore, gan dramatizējuma autore, spēlēja Daiga Gaismiņa, Daiga Kažociņa, Ģirts Jakovļevs, Uldis Anže un Mārtiņš Brūveris. Grāmata par ļaudīm ar neparastām iecerēm ieguva atbilstošu pavadījumu: skaņa radās arī no priekšmetiem, kuri teātrī citkārt paliktu par dekorāciju.








































































