Rīgas Centrāltirgus pircējus neapmierina autostāvvietas, drošība un krievu valoda

Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Ojārs Valkers pastāstīja, ka 94% aptaujāto Centrāltirgu apmeklē galvenokārt tāpēc, lai iegādātos svaigus produktus. Vairāk nekā puse pircēju tirgū iegriežas vismaz reizi nedēļā. Pēc Valkera teiktā, šie dati skaidri apliecina, ka tirgus galvenajai funkcijai arī turpmāk jābūt pārtikas produktu tirdzniecībai.

Tomēr pircējiem traucē visai ikdienišķas problēmas. Vieni sūdzas par autostāvvietu trūkumu, citi nejūtas droši tirgū un tā apkārtnē. Starp trūkumiem minēta arī nespēja sazināties ar tirgotājiem valsts valodā un nepietiekami saprotamas cenu zīmes. Iznāk, ka pirms tirgus pārvēršanas par modernu kultūras un izklaides centru vispirms nāksies atrisināt daudz prozaiskākus jautājumus.

Uzņēmumā “Rīgas nami” uzskata, ka Centrāltirgus attīstībai jānotiek trīs galvenajos virzienos. Pirmais ir tradicionālās svaigu produktu tirdzniecības saglabāšana, sortimenta paplašināšana un vietējo ražotāju piesaiste.

Otrais virziens paredz gastronomijas, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras, mākslas, sporta, izglītības un pat zinātnes un inovāciju attīstību. Tam visam vajadzētu piesaistīt tirgum jaunus apmeklētājus. Trešais virziens būs ārtelpas labiekārtošana.

Tirgus pārveidei paredzēti ievērojami līdzekļi. Pēdējo trīs gadu laikā “Rīgas nami” tā attīstībā jau ieguldījuši 4,5 miljonus eiro, galvenokārt Sakņu paviljona atjaunošanā. Tagad uzņēmums plāno investēt vēl 22,5 miljonus eiro. Lielāko daļu līdzekļu paredzēts novirzīt Zivju paviljona rekonstrukcijai.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks informēja, ka pašvaldība meklē arī privātos investorus. Iespējas ieguldīt līdzekļus Centrāltirgū plānots prezentēt starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās. Sākotnēji investoru uzmanību iecerēts pievērst Gaļas paviljonam, taču sadarbība varētu aptvert arī plašāku teritoriju.

Pilsētas vadība vēlas pārveidot ne tikai pašus paviljonus, bet arī apkārtējo vidi, tostarp kanālmalu. Paredzēts izveidot ērtus gājēju savienojumus starp tirgu, Centrālo dzelzceļa staciju un Daugavu, ierīkot apstādījumus, jaunu apgaismojumu un nelielas tirdzniecības vietas.

Tomēr vienota viedokļa par tirgus nākotni nav. Diskusijas laikā izcēlās asi strīdi. Piemēram, velosatiksmes atbalstītāji iebilda pret ieceri paplašināt automašīnu novietošanas iespējas Centrāltirgus tuvumā. Domstarpības radās arī jautājumos par teritorijas labiekārtošanu un tirgotāju un pircēju piesaisti.

Atgādināsim, ka oktobrī Rīgas dome atļāva uzņēmumam “Rīgas nami” piesaistīt aizņēmumu vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā Centrāltirgus attīstībai. Šim nolūkam tirgus pārvaldīšanas līguma termiņš tika pagarināts līdz 2067. gada 24. aprīlim.

Tādējādi tirgu, uz kuru pārliecinošs vairākums apmeklētāju joprojām dodas pēc svaigiem pārtikas produktiem, pašvaldība iecerējusi pakāpeniski pārvērst par daudzfunkcionālu pilsētvides telpu. Tomēr pagaidām paliek atklāts jautājums, cik veiksmīgi izdosies apvienot ierasto pārtikas tirgu ar kultūru, izklaidi un investoru interesēm.