Viņas dzīvesgājums ir neticams un kontrastiem bagāts – piedzimusi greznībā, izdzīvojusi kara šausmas, spēlējusi vienu no bīstamākajām lomām izlūkdienestos un savas dzīves nogali veltījusi mīlestībai pret dzīvniekiem. Šis ir stāsts par sievieti, kura spēja uzzināt visu, bet izvēlējās klusēt…
Neredzamās frontes cīnītāja
Kad 1994. gadā septiņdesmitgadīgā sirmgalve Marija Kristīne Čilvere no Anglijas ieradās Rīgā, lai atgūtu ģimenes īpašumus un liktu pamatus patversmei Dzīvnieku draugs, nevienam nebija ne vismazākās nojausmas, kas patiesībā ir šī inteliģentā kundze. Vai kāds varētu iedomāties, ka Otrā pasaules kara laikā viņa bijusi Apvienotās Karalistes slepenā izlūkdienesta (Secret Intelligence Service) īpašais ierocis – aģente provokatore ar segvārdu Fifī?
Par aģentes Fifī gaitām ilgu laiku zināja tikai pavisam nedaudzi. Un tā tas būtu palicis, ja vien septiņus gadus pēc viņas nāves netiktu atslepenoti Lielbritānijas Nacionālā arhīva materiāli, saceļot sensāciju vētru pasaules medijos un radot spekulācijas, kurās Fifī tika salīdzināta ar leģendāro Matu Hari un Džeimsu Bondu brunčos.
Tāpēc nupat, 23. februārī, kad Dzīvnieku draugs atzīmēja savas pastāvēšanas 25. gadskārtu, Marija Kristīne Čilvere klātesošo sarunās vairs nebija tikai šīs patversmes izveidotāja un labvēle, bet nu jau arī leģendāra slepenā aģente, par kuru vaļā vērta žurnālistes Ērikas Šmeļķovas sarakstītā grāmata Slepenā aģente Fifī. Latviete, kura mainīja likteņus.
“Kopumā britu arhīvā rodami aptuveni 200 aģentes provokatores Fifī ziņojumu, kas apliecina viņas īpašo lomu Otrajā pasaules karā. Tagad Marijas Kristīnes Čilveres devums oficiāli ir novērtēts kā ļoti nozīmīgs ieguldījums uzvarā pār fašistisko Vāciju,” grāmatā raksta Ērika. Kāda tad bija Marijas Kristīnes Čilveres dzīve?
Rīgas zelta laikmets
Kristīnes stāsts sākas 1920. gada 12. septembrī Londonā un drīz vien turpinās mātes dzimtajā Rīgā – pilsētā, kas, pārdzīvojusi Pirmā pasaules kara jukas, lēnām pārtop par plaukstošu Eiropas metropoli, ko dēvē par mazo Parīzi. Viņa piedzimst vidē, kurā netrūkst pilnīgi nekā.
Tēvs Frenks Čilvers ir ietekmīgs un cienījams britu izdevuma The Times korespondents, kurš strādā Baltijā, nodrošinot saikni starp Lielbritāniju un jauno Latvijas valsti. Viņš arī pieder pie Rīgas intelektuālās un diplomātiskās elites. Šeit viņš iepazīstas ar Kristīnes māti – Irmu Juliannu Jirgensoni, kas nāk no turīgas latviešu ģimenes.
Šāda Kristīne Marija Čilvere savos jaunības gados redzama retajās fotogrāfijās, kas izmantotas arī grāmatā.
Viņas vecāki – Dora un Kristiāns Jirgensoni –, sākuši kā Rīgas dzelzceļa stacijas bufetes nomnieki, savu biznesa impēriju izvērš līdz Romas pagrabam, Operas kafejnīcai un restorānam Otto Švarcs, kas kļūst par Rīgas sabiedriskās dzīves epicentru, kur pulcējas politiķi, diplomāti, mākslinieki un baņķieri.
Kad Irmai tēva nāves dēļ jāpārņem ģimenes bizness Rīgā, Kristīnei ir 12 gadu, viņas ģimene, kurā ir arī vecāka māsa Viktorija, no Londonas pārceļas uz Rīgu. Augot pārtikušā vidē, Kristīne saņem izcilu audzināšanu. Viņa brīvi pārvalda vairākas valodas, tostarp – angļu, latviešu, vācu un franču, lai pilnveidotu franču valodas zināšanas, Kristīne vienu vasaru pat pavada Francijas dienvidos; tiek izglītota labākajās Rīgas skolās, apgūst labas manieres, mākslu un kultūru, tiek ņemta līdzi ceļojumos pa Eiropu, tā izaugot par izsmalcinātu un inteliģentu sievieti. Neviens tobrīd nespēj pat iedomāties, ka asais prāts, šarms un valodu zināšanas drīz kļūs par meitenes izdzīvošanas pamatu un instrumentu.
1939. gadā, tuvojoties Otrajam pasaules karam, deviņpadsmitgadīgā Kristīne dodas uz Franciju, lai Parīzē studētu prestižajā Sorbonnas universitātē. Tā paša gada Ziemassvētki jau ir citādi…
