Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Vineta Kļaviņa, automātiskās durvis, kas Stradiņa slimnīcā uzstādītas pēdējos gados, ir aprīkotas ar drošības sensoriem, kas reaģē, ja durvju zonā atrodas cilvēks vai cits šķērslis. Arī vecāko durvju darbība tiek regulāri pārbaudīta, un, veicot remontu vai modernizāciju, tiek izvērtēta papildu drošības sensoru uzstādīšana.
Slimnīca regulāri sekojot līdzi automātisko durvju tehniskajam stāvoklim un to drošai darbībai. Tām vismaz reizi gadā tiek veikta tehniskā apkope, kā arī papildu pārbaudes pēc nepieciešamības. Ja tiek konstatēti bojājumi vai darbības traucējumi, tiek organizēta iespējami ātra traucējumu novēršana, norāda Kļaviņa.
Jau vēstīts, ka RAKUS notikušā nelaimes gadījuma, kurā durvīs nāvējoši tika iespiesta slimnīcas darbiniece, cēlonis ir darba aizsardzības pasākumu neveikšana, secinājusi Valsts darba inspekcija (VDI).
Kā aģentūru LETA informēja VDI, noslēdzoties inspekcijas veiktajai nelaimes gadījuma izmeklēšanai, ekspertīzē konstatēts, ka durvis nebija pietiekami aprīkotas ar drošības sensoriem. Tie bija jāuzstāda tā, lai, cilvēkam esot bīstamajā zonā, durvis apstātos vai sāktu pretkustību, skaidroja VDI. Inspekcija norādīja, ka sensoru izvietojums nenodrošināja, ka durvis nesaspiež cilvēku. Durvis bija darbojušās vairākus gadus.
VDI skaidroja, ka jebkāda durvju nonākšana saskarsmē ar lietotāju vai darbinieku ir nepieņemama. Lai tas nenotiktu, darba devējam jāveic konkrēti pasākumi, kas ļautu izvairīties no nelaimes gadījuma un durvis lietot droši. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šie pasākumi nav veikti.
Normatīvajos aktos darba devējam noteikts pienākums aprīkot kustīgās daļas ar drošības ierīcēm, kas pasargātu darbinieku no nonākšanas bīstamajā zonā vai apstādinātu šīs ierīces. Inspekcija arī norādīja, ka ir regulas, kas nosaka, kā šādas durvis jāaprīko.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo ražotāja atbildību, VDI skaidroja, ka durvju lietotājam, šajā gadījumā RAKUS, ir virkne pienākumu. Inspekcijas ieskatā nevar runāt par ražotāja atbildību, ja sensori izvietoti neatbilstoši vai nepietiekami.
Visus izmeklēšanas materiālus VDI pārsūtīs Valsts policijai, kas tos izmantos par šo negadījumu sāktajā kriminālprocesā daļā par darba aizsardzību un darba devēja atbildību.
Paralēli pret darba devēju sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par darba aizsardzības pasākumu neveikšanu. VDI skaidroja, ka par šo pārkāpumu paredzēts administratīvais sods — naudas sods. Tā apmērs jāizvērtē atbilstoši soda amplitūdai.
VDI arī pieņēmusi lēmumu citās ārstniecības iestādēs veikt preventīvas pārbaudes un informēt tās par nepieciešamību pārskatīt durvju atbilstību, jo šādas durvis varētu būt arī citās iestādēs. Inspekcija jau uzrunā slimnīcas un aicinās tās pārskatīt durvju atbilstību, veikt apkopes un pārliecināties, vai visi drošības pasākumi ir izpildīti.
Inspekcija uzsvēra, ka, uzstādot šādas durvis, jāpārliecinās par to atbilstību visiem standartiem un drošības prasībām. Tāpat jāpārliecinās, vai drošības sensori, pat ja tie ir uzstādīti, tiešām darbojas.
VDI norādīja, ka no Austrumu slimnīcas saņemti daudzi un dažādi skaidrojumi, kuros slimnīca galvenokārt paudusi, ka atbildība nav tās pusē. Slimnīca nav piekritusi inspekcijas noteiktajam nelaimes gadījuma cēlonim. VDI Austrumu slimnīcas sniegto viedokli ir analizējusi, izvērtējusi un ņēmusi vērā.
VDI pārstāvji atzīmēja, ka slimnīca neignorē prasības un nenoraida VDI uzstādījumus — inspekcija un RAKUS sadarbojoties.
Kā aģentūrai LETA norādīja Austrumu slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lineta Mikša, slimnīca nedrīkst atklāt, vai bojāgājušās darbinieces tuviniekiem izmaksātas kādas kompensācijas. Mikša arī sacīja, ka slimnīca vēl nav saņēmusi VDI aktu un lietas materiālus, tāpēc patlaban nevar komentēt VDI secinājumus.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.