Asociācija: Latvijai nepieciešams vienots valsts krīzes plāns medikamentu nodrošināšanai

Viņa norāda, ka pēdējā vētra pārbaudīja arī spēju nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpi un zāļu nodrošināšanu, un Latvijas zāļu ražotāji turpināja darbu arī elektroapgādes traucējumu apstākļos.

Jantone atzīmē, ka šī pieredze liek uzdot plašāku jautājumu par Latvijas veselības aprūpes un zāļu aprites sistēmu gatavību plaša mēroga krīzēm kopumā, kā arī par to, vai valsts ir darījusi pietiekami, lai krīzes brīdī būtu skaidra koordinācija, informācijas apmaiņa un rīcības kārtība dažādiem situācijas attīstības scenārijiem.

Viņa min, ka Latvijas zāļu ražotājiem iepriekš sagatavotie krīzes plāni bija jāīsteno praksē, lai turpinātu ražošanu un atbilstoši uzglabātu gan izejvielas, gan saražoto produkciju. Uzņēmumu izveidotās sistēmas, tehniskie risinājumi un darbinieku gatavība ļāva saglabāt darbības nepārtrauktību.

Operatīvi rīkojās arī pārējie zāļu aprites ķēdes dalībnieki. Viņi darīja visu iespējamo, lai ātri atjaunotu skarto aptieku darbu, nodrošinātu zāļu apgādi un medikamentu uzglabāšanai piemērotus apstākļus. Daļa aptieku elektroapgādes un sakaru traucējumu dēļ īslaicīgi nevarēja strādāt. Vētra pārbaudīja nozares spēju mobilizēties un vienlaikus parādīja, ko uzņēmumi krīzes situācijā spēj atrisināt pašu spēkiem un kur nepieciešama lielāka valsts iesaiste, uzsvēra Jantone.

Viņa norāda, ka zāļu drošība un pieejamība nebeidzas pie rūpnīcas vai aptiekas durvīm. Pacientam ir maz labuma no tā, ka zāles ir saražotas un nogādātas aptiekā, ja krīzes brīdī tās nevar saņemt. Tā var notikt, piemēram, ja nedarbojas e-veselība vai citas valsts informācijas sistēmas un nav paredzēta alternatīva zāļu izsniegšanas kārtība. Turklāt daudzas zāles mājās jāuzglabā noteiktā temperatūrā. Ja vajadzīgos apstākļus nevar nodrošināt, var ciest medikamentu kvalitāte un efektivitāte, radot risku pacienta veselībai.

Jantone atzīmē, ka Veselības ministrijai sadarbībā ar nozari un citām iesaistītajām institūcijām ir jāizstrādā skaidrs rīcības plāns. Tajā jānosaka ne tikai slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbība krīzes apstākļos, bet arī ģimenes ārstu, aptieku, laboratoriju, zāļu ražotāju un piegādātāju uzdevumi.

Tāpat viņa min, ka Latvija importē aptuveni 95% medikamentu un ir lielā mērā atkarīga no starptautiskajām zāļu piegādēm un ārvalstu ražotājiem. Latvijai nav valsts zāļu rezervju ambulatoro pacientu vajadzībām. Nav arī skaidra valsts līmeņa mehānisma, kas ļautu ilgstošu elektroapgādes, sakaru vai informācijas sistēmu traucējumu gadījumā nepārtraukti piegādāt zāles un izsniegt tās pacientiem.

Praksē sistēmas noturība lielā mērā balstās uz uzņēmumu gatavību — apgādes uzņēmumu veidotajiem minimālajiem zāļu krājumiem, alternatīviem piegādes risinājumiem, rezerves infrastruktūru un spēju operatīvi reaģēt. Atsevišķu uzņēmumu iniciatīva nevar būt vienīgais valsts veselības drošības pamats ilgtermiņā, uzsver Jantone.

Viņa norāda, ka Latvijai nepieciešams vienots valsts līmeņa krīzes plāns zāļu apgādei un izsniegšanai. Tajā jāparedz skaidra informācijas apmaiņas kārtība starp valsts institūcijām un nozari, zāļu izsniegšana bezsaistes režīmā, kā arī iepriekš jānosaka aptiekas un ģimenes ārstu prakses, kuru darbība krīzes apstākļos nodrošināma prioritāri. Šajās vietās priekšroka dodama elektroapgādes un sakaru atjaunošanai vai alternatīvu risinājumu nodrošināšanai, vajadzības gadījumā paredzot arī papildu drošības pasākumus.

Vienlaikus Jantone min, ka jāveido kritiski svarīgo medikamentu valsts rezerves ambulatoro pacientu vajadzībām. Jānosaka šo rezervju uzturēšanas un atjaunošanas kārtība ikdienā, kā arī to sadales un piegādes principi krīzes laikā. Būtiska nozīme sistēmas noturībā ir valsts zāļu ražošanas jaudām. Vietējo ražotāju stiprināšana neesot protekcionisms vai sentimentāls patriotisms, bet pragmatiska valsts drošības politika.

Jantone informē, ka vietējai ražošanai šajā sistēmā ir konkrēts uzdevums. Ja starptautiskās piegādes ir traucētas, Latvijas ražotāju jaudas var izmantot valsts vajadzībām ātrāk, nekā iespējams saņemt zāles no attālām ārvalstu rūpnīcām, kuru piegādes var aizņemt vairākas nedēļas. Tāpēc pirms krīzes jābūt skaidram, kādas zāles un kādā apjomā Latvijā spēj saražot, kādas izejvielas jāglabā rezervē un cik ātri nepieciešamības gadījumā šīs ražošanas jaudas var izmantot.

«Gatavību krīzei nevar sākt veidot tad, kad tā ir sākusies. Diemžēl krīze pēc krīzes rāda, ka valsts no iepriekšējām kļūdām nemācās pietiekami un tās atkārtojas. Aizvadītā vētra apliecināja, ka Latvijas zāļu ražotāji, apgādes uzņēmumi un aptiekas spēj reaģēt un saglabāt zāļu aprites un farmaceitiskās aprūpes nepārtrauktību arī būtisku, taču kopumā īslaicīgu infrastruktūras traucējumu apstākļos. Tomēr vienota valsts zāļu drošības sistēma, kas ļautu efektīvi un koordinēti rīkoties arī ilgstošās krīzēs, vēl nav izveidota. Ir pienācis laiks izmantot nozares pieredzi, gatavību un nesenās krīzes mācības, lai šādu sistēmu izveidotu,» min Jantone.

Viņa norāda, ka nozare gadiem aicina dialogā un sadarbībā izstrādāt un ieviest skaidru, praktiski īstenojamu modeli zāļu pieejamības nodrošināšanai jebkuros apstākļos, taču tālāk par ministrijas vadības apņemšanos un solījumiem rīkoties pagaidām nav tikts.

Jantone pauž cerību, ka vēlēšanu troksnis drīz norims un jaunā valdība zāļu pieejamību un drošību izvirzīs par vienu no savām prioritātēm.

Jau ziņots, ka sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija apvieno valstī vadošos medikamentu un ārstniecisko līdzekļu ražotājus, kuri nodrošina augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu.