Leģendārā aktiera dzīve krasi mainījās 70 gadu vecumā, kad pēc acu gaišuma zaudēšanas ārsti konstatēja redzes nerva bojājumus. Plēpis atzīst, ka šobrīd redz vien siluetus un ar redzes zaudēšanu jau ir samierinājies. Neskatoties uz dzīves grūtībām, viņa balsī dzirdams optimisms, un arī Plēpim raksturīgā humora izjūta nav zudusi.
Ikdienas solī palīdz aprūpētāja
Aktiera ikdiena paiet viņa ilggadējā mājvietā, dzīvoklītī Rīgā, Alunāna ielā. “Nemaz negribas sūdzēties, jo paldies Dievam man ir veselība. Ikdiena paiet rāmi. Ik dienas pie manis nāk mana mīļā aprūpētāja Aija. Viņa man pagatavo maltītes visai dienai, uzkopj mājvietu un izved pastaigās. Kad viņa dodas projām, tad vienmēr nosaku, lai nāk rītdien atkal! Kad esmu mājās viens, pārsvarā klausos radio. Tā uzzinu, kas notiek pasaulē un mūsu Latvijā,” stāsta Rūdis.
Viņš saņem arī aicinājumus iziet sabiedrībā, piemēram, apmeklēt laikabiedru jubilejas. “Es labi apzinos, kā ir būt kopā ar neredzīgu cilvēku. Tas citiem ir apgrūtinoši, īpaši saviesīgos pasākumos, kad cilvēki grib atpūsties vai palīksmot. Tad mani nosēdina kaut kur un nezina, ko ar mani darīt. Es arī jūtos neveikli,” atklāts ir Plēpis. “Reiz pat par mani brāļa svinībās aizmirsa, un tā es tur viens, neredzīgs, sēdēju uz soliņa. Paldies Dievam, brāļa vedekla atnāca pie manis pasēdēt un parunāties. Nav patīkami būt tādās situācijās, tādēļ nevēlos būt citiem par apgrūtinājumu.”
Dzīvesprieku dod bērni un mazbērni
Plēpis dzīvē sirdsmieru un spēku rod, ja viņa meitām un mazbērniem ir laba veselība un dzīves sakārtotas. “Ko man vēl gribēt? Esmu bezgala priecīgs, ka meitiņai Astrai dzīve ir sakārtojusies, un tagad viņa ir laimīga jaunajā ģimenē, un es esmu sagaidījis jau trešo mazbērnu no Astras puses,” priecīgā balsī teic aktieris.
Pēc 18 ilgām dzemdību stundām un negaidīta pēdējā brīža ķeizargrieziena Astra ir priecīga beidzot uzņemt savu skaisto mazuli Zaru Annu šajā pasaulē.
Viņš uzsver, ka seko līdzi meitu un mazbērnu dzīves notikumiem: “Arī mana mazmeitiņa Marija aug par talantīgu mākslinieci. Pavasarī pabeidza vidusskolu. Pati sacer dziesmas, mūziku, bet nu kārto friziera sertifikātu, jo vēlas arī strādāt šajā profesijā. Viņai ir frizieres talants, bet bez papīriem jau tagad neko nevar padarīt,” saka Plēpis, kurš savulaik bija mazmeitas auklis un acuraugs. “Par nožēlu es nespēju redzēt savu bērnu un mazbērnu sejas, jo acu gaišumu neesmu atguvis,” vienīgi nopūšas aktieris.
