Pēc Otrā pasaules kara beigām SOE tiek likvidēta. Kristīnes darbs slepenajos dienestos noslēdzas. Viņa, tāpat kā visi citi aģenti, paraksta Oficiālo noslēpumu likumu (Official Secrets Act), kas viņai uz mūžu liedz izpaust jebkādu informāciju par savu darbību kara laikā.
Kamēr citi virsnieki pēc gadu desmitiem raksta memuārus (bieži vien izpušķotus), Kristīne saglabā absolūtu klusumu. Viņa atgriežas pie šķietami parastas civilās dzīves – mitinās Londonā, vēlāk pārceļas uz klusāku vietu Velsas pierobežā, kur nododas mierīgai eksistencei, audzējot dārzeņus, mīlot dabu un rūpējoties par dzīvniekiem kopā ar savu ilggadējo draudzeni, arī bijušo izlūkdienestu darbinieci, Džīnu Felgeitu ar segvārdu Aleksa.
“Šis darbs ir mana versija – sieviešu spiegu romāns – par šo neparasto personību, ar patiesu vēlmi izcelt viņas mantojumu un atziņas,” saka grāmatas autore Ērika Šmeļkova.
Virpinot Kristīnes attiecību dzīves aspektu, Ērika grāmatā par abām varonēm uzbur spilgtu ainu, tā apliecinot runas par leģendārās dāmas orientāciju. Kopdarbs un draudzeņu vakari “abu jauno sieviešu dzīvi pārvērš uz visiem laikiem un Kristīnē atmodina jūtas, kuras viņa vairs nedzen prom kā trakus suņus”. “Viņas sāka tikties aizvien biežāk, sākumā izdomājot kaut kādus jokainus iemeslus, bet ar laiku šīs tikšanās un aizliegtās tuvības mirkļi kļuva par nepieciešamību bez paskaidrojumiem. Lielbritānijā par viendzimuma attiecībām līdz pat 1967. gadam draudēja kriminālatbildība, kas viņu slepenajiem sakariem piemeta pikantu adrenalīna devu un lika ievērot sevišķu piesardzību.”
Kristīnes radi un paziņas pat nenojauta, kas patiesībā bijusi šī inteliģentā, laipnā, bet ārkārtīgi noslēgtā sieviete. Viņa nekad nav meklējusi uzmanību vai atzinību. Viņas dvēselē ir nogulsnējušies kara laika pārdzīvojumi un apziņa, ka bijusi klātesoša daudzu cilvēku likteņos.
