Kad Latvija atgūst neatkarību un sākas denacionalizācijas process – iespēja atgūt padomju varas atņemtos īpašumus –, Čilvere, tobrīd jau cienījama vecuma kundze, kā vienīgā savas varenās mātes dzimtas (Jirgensonu) īpašumu mantiniece ierodas Rīgā. Viņai pienākas ievērojami īpašumi, tostarp vērtīgi zemesgabali. Daudzi šādā situācijā izmantotu iespēju kļūt pasakaini bagāti, nodrošinot sev pārtikušas vecumdienas. Taču Kristīnes dzīvē materiālām vērtībām vairs nav nozīmes.
2001. gadā Kristīne pieņem lēmumu, kas uz visiem laikiem mainīs Latvijas dzīvnieku aizsardzības nozari, – savu senču zemesgabalu, kas atrodas Pārdaugavā, Frīdriha Candera ielā, un ievērojamus finansiālos līdzekļus ziedot modernas un Eiropas standartiem atbilstošas dzīvnieku patversmes izveidei. Tā dzimst fonds un patversme Dzīvnieku draugs.
Tas nav vienkārši ziedojums; tas ir viņas dzīves nogales lielākais projekts un misija. Kāpēc tieši dzīvnieki? Iespējams, sievietei, kura kara gados bija spiesta manipulēt ar cilvēku uzticēšanos, izmantot melus un provokācijas augstāka mērķa vārdā un kura bija redzējusi cilvēces tumšāko pusi, dzīvnieku nevainība, beznosacījuma mīlestība un nespēja nodot šķiet kā dvēseles dziedināšana. Dzīvnieki nevar melot, apspiest, spēlēt dubultspēles vai izraisīt karus. Viņi vienkārši gaida palīdzību un rūpes.
Kristīne Marija Čilvere – dzīvnieku draugs – mūža nogalē. Klusā mecenāte, kura Rīgā cēla suņu un kaķu patversmi, savulaik bijusi viena no bīstamākajām un spējīgākajām sievietēm Eiropā.
Patversme Dzīvnieku draugs drīz vien kļūst par vienu no labākajām patversmēm un veterinārajām klīnikām Latvijā. Kristīne personīgi seko līdzi tās attīstībai, tomēr arī šajā jomā viņa izvēlas palikt ēnā – nesniedz skaļu interviju, ne kā “lielā labdare” fotografējas žurnālu vākiem. Viņa vienkārši dara to, kas šķiet pareizi.
Kristīne Marija Čilvere mūžībā dodas 2007. gada 5. novembrī Lielbritānijā 87 gadu vecumā. Līdz pat savai pēdējai stundai viņa saglabā cieņu, diskrētumu un mīlestību pret visu dzīvo.
Kristīnes pēdējā griba un testaments ir spēcīgs apliecinājums viņas raksturam – tas stingri aizliedz rīkot greznas, pompozas bēres ar ziedu kalniem un garām sēru runām. Tā vietā aizgājēja lūdz ikvienu, kas vēlas viņu godināt, ziedot naudu patversmei. Savā atvadu vēstulē viņa neparakstās ne kā aristokrāte, ne kā varonīga britu izlūkdienesta aģente, bet ar trim vienkāršiem vārdiem – «Kristīne, dzīvnieku draugs”.
Tikai 2014. gadā, kad Lielbritānijas Nacionālais arhīvs atslepeno SOE dokumentus, pasaule uzzina patiesību par aģenti Fifī. Žurnālisti un vēsturnieki atklāj, ka klusā mecenāte, kura Rīgā cēla suņu un kaķu patversmi, savulaik bijusi viena no bīstamākajām un spējīgākajām sievietēm Eiropā.
Valts Ceriņš, Jauns&Privāts.
Foto: Rojs Maizītis, Vida Press, grāmata Slepenā aģente Fifī. Latviete, kura mainīja likteņus, patversmes Dzīvnieku draugs arhīvs
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.