Diplomātu saldās dzīves rūgtā garoziņa

Jāsaprot, ka darbs diplomātiskajā korpusā ir specifisks valsts cilvildienesta veids. Un dienestā kur sūta, tur jābrauc. Ar to jārēķinās tiem, kas strādā šajā jomā.

Tāpēc diplomātu darba lielāko mīnusu tiek uzskatīta gan dzīve uz čemodāniem, jo nereti pēc trim vai četriem gadiem diplomātam un viņa ģimenei pilnībā jānomaina valsts, mājoklis, draugu loks un vide, gan trieciens dzīvesbiedra karjerai – diplomāta laulātajam draugam ir ārkārtīgi grūti veidot savu karjeru, jo, pārceļoties uz jaunu valsti, darbu atrast ir sarežģīti, daudzi ir spiesti kļūt par mājsaimniekiem, kas rada finansiālu un emocionālu atkarību.

Solvita Āboltiņa ar vīru Jāni Āboltiņu. Vēstniece ir atzinusi, ka vīrs nevar strādāt attālināti, tāpēc, lai, noturētu laulību, jābraukā šurpu turpu.

To uzsver arī Ilmārs. “Jāsaprot, ka esi ilgstoši prom no mājām, no dzimtenes, bieži vien arī no ģimenes. Zināmā mērā esi kā labprātīgā izsūtījumā. Kā reiz teica mana sieva – vēstniecības darbinieki ir valsts dienestā, un tas ir kā armijā – ko liek, tas jādara. Turklāt darbs vēstniecībās ir īsts pārbaudījums ģimenisko attiecību noturībai,” skaidro bijušās diplomātes dzīvesbiedrs.

“Ja diplomātes ir sievas, bet vīriem ir savs darbs, savs bizness Latvijā, tad tas ir liels izaicinājums. Otra puse nav gatava braukt sievai līdzi, jo nevēlas pamest savu darbu Latvijā. Tāpēc bieži vien ģimenes diplomātiskā dienesta laikā dzīvo atsevišķi. Es gan devos kopā ar ģimeni, sākumā jau bija forši, esi ārzemēs, nekas īsti nav jādara. Bet cik ilgi tā bez darba laiskosies? Pēc diviem mēnešiem jau sāc jukt prātā! Turklāt cik ilgi dzīvosi no pabalsta, kas nav nemaz tik liels, lai pietiktu dzīvei ārvalstīs. Pēc pāris gadiem atgriezos Latvijā, atstājot sievu ar bērniem tur. Un, dzīvojot katram savā valstī un šad tad apciemojot ģimeni, laikam jau īpaši grūti ir bērniem, kuriem pietrūkst otrs vecāks. Nekad neaizmirsīšu dēla skatienu lidostā, pirms pats pazudu lidostas labirintos, lai atgrieztos Latvijā pēc ciemošanās pie ģimenes…,” nosaka Ilmārs, piebilstot: “Diplomāta darbs ir pārbaudījums ģimenēm, Taču tas patiešām ir ļoti prestižs, ļoti atbildīgs, ļoti smags, bet tajā pašā laikā arī labi atalgots darbs. Kurš katrs tādam darbam pat nekvalificējas.”

Juris Vaidakovs, Jauns&Privāts.

Foto: Laura Celmiņa/Ārlietu ministrija, Edijs Pālens/LETA, Shutterstock.