Vairākas institūcijas iebilst pret IeM ieceri piešķirt robežsargiem plašākas tiesības lietot ieročus

Šo iebildumu dēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien vēl nelēma par grozījumu tālāku virzīšanu parlamentā.

Paredzēts, ka iesaistītās iestādes diskusiju rezultātā nonāks pie pieņemamākā risinājuma un šo jautājumu komisija vēlreiz skatīs pēc nedēļas. Iecerēts, ka grozījumus virzīs steidzamības kārtā un komisija tos varētu lūgt iekļaut nākamās nedēļas parlamenta plenārsēdes darba kārtībā.

Ārlietu resoru pārstāvošā Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola komisijā norādīja, ka ministrija pašreizējā redakcijā nevar grozījumus atbalstīt, jo kopumā tiesisko ietvaru nosaka Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas aizsargā tiesības uz dzīvību.

Tāpat pašreiz spēkā esošais regulējums jau paredz, ka robežsargiem ir tiesības noteiktos gadījumos pielietot šaujamieroci. IeM piedāvātā norma ir pārāk plaša un piedāvātā redakcija radītu augstu tiesvedību riskus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, atzina Vītola.

Piekrītot ĀM viedoklim par tiesvedības riskiem, Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamenta prokurors Kaspars Andruškins norādīja, ka arī Ģenerālprokuratūra šādā redakcijā grozījumus nevar atbalstīt.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka jau patlaban Krimināllikumā robežsargiem paredzēta aizsardzība. Krimināllikumā teikts, ka «apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana».

Andruškins vērsa uzmanību, ka Krimināllikums ir vienīgais likums, kas regulē kriminālatbildību. IeM piedāvātie grozījumi, ka robežsargam nebūs atbildības par citas personas nošaušanu, Krimināllikumu neatcels.

«Nav noregulēts samērīgums, proti, kurš izvērtēs konkrētajā brīdī, vai bija samērīgi pielietot šaujamieroci. Ja tas nebūs samērīgi, tad sāks darboties Krimināllikums, turklāt pilnīgi noteikti šādi grozījumi neizslēdz to, ka būs kriminālprocess, notiks izmeklēšana un, ļoti iespējams, pat līdz notiesājošam spriedumam,» uzsvēra Andruškins.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Eva Upīte vērsa uzmanību, ka piedāvātie grozījumi dublē spēkā esošās normas.

Pēc komisijas sēdes Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis žurnālistiem teica, ka piedāvātie grozījumi automātiski nepiešķirtu tiesības šaut Baltkrievijas robežas virzienā, bet tie darbotos tikai Latvijas teritorijā. Vienlaikus robežsargu plašākas tiesības lietot ieročus neprovocētu uz kādu militāru rīcību.

Infrastruktūras bojāšanas gadījumā grozījumi ļautu apturēt nelikumīgās darbības bez brīdinājuma šāviena.

«Robežsargu norīkojums, atrodoties dažus simtus metru no bojātā objekta, nespēj laicīgi reaģēt. Tas rada situāciju, ka personas var nesodīti iekļūt valstī un sabojāt infrastruktūras elementus,» uzsvēra Ruskulis.

Viņš uzskata, ka plašāku tiesību piešķiršana robežsargiem būs pietiekami efektīvs mehānisms, taču vēl būs jāskatās, kā normas darbosies praksē. «Ja redzēsim, ka tas nav pietiekami, tad rosināsim kaut ko jaunu, kas varētu līdzēt mūsu amatpersonām,» piebilda Ruskulis.

Viņš gan pagaidām nekomentēja, kādi vēl jauni papildu pasākumi, iespējams, būtu nepieciešami.

Jau ziņots, ka ņemot vērā pret valsti vērsto hibrīdapdraudējumu, IeM rosinājusi precizēt tiesību normas, kas ļauj robežsargiem pielietot šaujamieročus robežas aizstāvēšanai pret agresīviem migrantiem vai sabotieriem.

Grozījumi Valsts robežsardzes likumā paredz, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, lai aizsargātu valsts teritoriālo integritāti, ir tiesības bez brīdinājuma pielietot šaujamieroci, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi, fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus un izmantot dienesta suni, aizsargājot sevi un citas personas no uzbrukuma, kā arī konstatējot darbības, kas apdraud valsts robežas drošību vai valsts robežas infrastruktūras objektus.

Grozījumi paredz, ka robežsargs nav civiltiesiski, krimināltiesiski, administratīvi, kā arī disciplināri atbildīgs par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošanas rezultātā. Ja minēto tiesību izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, Robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā informē prokuratūru.

Savukārt grozījumi Valsts robežas likumā attiecas uz pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, proti, attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām ir tiesības bez brīdinājuma pielietot šaujamieroci, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi, fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus un izmantot dienesta suni, lai aizsargātu sevi un citas personas no uzbrukuma, kā arī konstatējot darbības, kas apdraud valsts robežas drošību vai valsts robežas infrastruktūras objektus.

Amatpersona nav civiltiesiski, krimināltiesiski, administratīvi, kā arī disciplināri atbildīga par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies šajā daļā minēto tiesību izmantošanas rezultātā, paredz grozījumi.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) paudis, ka likums jau patlaban neaizliedz robežsargiem un karavīriem pielietot šaujamieročus, tostarp, kad apdraudēta personas dzīvība un nav cits veids agresīva pārkāpēja aizturēšanai vai apturēšanai, taču pastāv jautājums, vai robežsargiem un karavīriem, sargājot robežu, būtu saucami pie kriminālatbildības, ja agresīvu personu apturēšanai pielietojuši šaujamieročus.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis nesen žurnālistiem teica, ka neviens nelegālais migrants vai viņu pārvadātājs līdz šim nav nošauts. Tomēr bijis gadījums jau valsts iekšzemē, kad operatīvie darbinieki pielietojuši ieroci pārvadātāju transportlīdzekļa apturēšanai.

«Esošais regulējums noteikti mums uzliek par pienākumu vērtēt samērīgumu šaujamieroču pielietošanas gadījumā un minimizēt nodarīto kaitējumu. Pielietošanai jābūt tad, kad pastāv reāls robežsarga, karavīra vai policista apdraudējums,» norādīja Ruskulis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu agresīvu migrantu vai viņu pavadoņu apturēšanai Baltkrievijas virzienā robežsargi šaut nedrīkst.

Kā ziņots, oktobra sākumā vismaz 20 nelegālo migrantu grupa trīs maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. NBS aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka, no attāluma spriežot, pavadoņi bija bruņoti ar pistoli.

Kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir apturēti 12 205 cilvēki.

Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.

2023. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Latvija ar Baltkrievijas organizēto nelegālo migrantu spiedienu saskaras kopš 2021. gada augusta.