Televīzijas kanālā 360TV un izklaides platformā Tet+ no 15. septembra rudens vakarus piepilda azartiski noslēpumi un intrigas, jo klāt stratēģijas spēles Limuzīns dāvanā otrā sezona! Tajā Dikļu pilī satiekas 12 pilnīgi atšķirīgi cilvēki ar vienu mērķi – palikt spēlē, atkost pretinieku taktiku un blefot, lai tiktu pie galvenās balvas, jaunas automašīna! Kas ir Iveta Neivarte – viena no Limuzīns dāvanā otrās sezonās dalībniecēm?
Atvaļinājuma vietā TV šovs
Iveta spēlei pieteicās, jo vēlējās pati uz savas ādas izbaudīt, kā ir piedalīties tādos šovos. “Man patīk skatīties visādus TV šovus un erudīcijas spēles, tāpēc, lai nebūtu dīvāna eksperts, kurš no malas visu zina vislabāk, izlēmu, ka man arī pašai jāpamēģina,” skaidro Iveta, sakot, ka galvenais dzinulis pieteikties spēlei bijis arī tas, ka tieši filmēšanas laikā viņai bija ieplānots atvaļinājums. “Darbā ar kolēģiem runājām par šo šovu, spriedām, ka tagad sākusies pieteikšanās, un es atvēru pieteikšanās anketu. Kolēģiem teicu: “Hei, man tieši tajā laikā ir atvaļinājums! Tad jau varu pieteikties.”.”
Iveta Dikļu pilī ar skatu uz spēlē Limuzīns dāvanā auto.
Iveta, ilgi nedomājot, anketu aizpildījusi. Tiesa gan, nevienam par to neteica. “Negribējās blamēties – ja nu mani nepaņems? Netikšu šovā, visi teiks – re, ko blondīne bija sadomājusies! Tāpēc, lai neizgāztos, savu pieteikšanos spēlei paturēju noslēpumā, līdz brīdim, kad izturēju atlasi,” stāsta policiste. “Uz pirmo pārrunu kārtu aizbraucu pa taisno no darba – nostrādājusi 24 stundas, devos uz Rīgu un centos sevi noprezentēt tā, lai mani paņemtu uz šo spēli!”
Tagad, pēc spēles, Iveta spriež, ka kļuvusi vēl pašpārliecinātāka un drosmīgāka publiskajā vidē. “Darbā es pārsvarā esmu viena kabinetā, līdz ar to zuda asums sevi prezentēt svešos cilvēkos. To piefiksēju pirms gada, kad kā pašvaldības policijas pārstāve biju Ukrainā un man nācās sniegt intervijas, ātri reaģēt un atbildēt uz jautājumiem. Sajutos nedroši, kautrējos. Tāpēc spēle bija lieliska vide, kur iegūt vēl vairāk drosmi un pašpārliecinātību atrasties starp svešiem cilvēkiem,” secina Iveta.
Par policisti kļuva ar cēlu mērķi
Iveta Neivarte strādā Talsu pašvaldības policijā, ir priekšnieka vietniece. “Tūlīt būs jau desmitais gads, kā esmu pašvaldības policijā. Sāku kā inspektore, tad jau biju vecākā inspektore, bet tagad jau esmu priekšnieka vietniece.”
Visai interesants ir stāsts, kāpēc Iveta jau skolas gados nolēma izvēlēties šo profesiju. “Būt par policisti ir mans aicinājums kopš vidusskolas. Kāpēc? Pie vainas bija kāds smieklīgs atgadījums! Dzīvoju Ērgļos, gāju mājās no skolas garām Valsts policijas ekipāžai un tieši tajā brīdī paklupu. Policisti par mani smējās… Man tas šķita tik nežēlīgi, ka cieši apņēmos: “Nu pagaidiet! Tūlīt pabeigšu vidusskolu, iestāšos Policijas akadēmijā, pēc tam strādāšu ar jums un iemācīšu, ka par cilvēkiem nedrīkst smieties, ka viņiem ir jāpalīdz, nevis jāizsmej!” Jā, kaut arī es viņiem piedevu, tik un tā mācījos Policijas akadēmijā un kļuvu par policisti.”
Kāpēc vairums policistes ir blondīnes? “Es nezinu! Bet blondīnes nemaz nav zemē metamas,” smejas Iveta.
Pēc tam Iveta kādu laiku dzīvoja ārzemēs, bet, kad atgriezās Latvijā un nokļuva Talsos, viņa vēlējās atjaunoties policijas darbā. “Taču mani nepaņēma. Bet drīz vien parādījās vakance pašvaldības policijā, un, tā kā man bija pieredze, strādājot gan bāriņtiesā, gan policijā, tad mani pieņēma Talsu pašvaldības policijā. Būdama inspektore, devos patruļās. Sākums bija ļoti grūts, jo es taču Talsos biju ienācēja, sveša pilsēta, nevienu nepazinu. Arī kolēģi mani uzreiz nepieņēma, jo viņu ierastajā vidē, viņu idillē bija ienācis sievišķis, ar kuru kopā jādodas patruļā. Bet, jo vairāk viņi man darīja pāri, jo vairāk es strādāju. Atjaunoju arī savas mācības, guvu panākumus, darbā vadība to novērtēja, tāpēc visai ātri tiku arī paaugstināta amatā. Man piešķīra dienesta auto, biju inspektore Stendē. Tā ka var teikt, ka toreiz kolēģi ar savu rīcību zināmā mērā izdarīja lāča pakalpojumu,” smejas Iveta.
