Ja Latvijā sāktos karš, kurp doties? Eksperts skaidro, kur meklēt drošāku patvērumu

Eksperts uzskata, ka militāra konflikta laikā lielās apdzīvotās vietas varētu saskarties ar daudzām problēmām vienlaikus. Pārtikas piegāžu traucējumi, ierobežota medicīniskās palīdzības pieejamība, komunālo pakalpojumu pārtraukumi un iespējamie uzbrukumi infrastruktūrai pilsētās radītu papildu riskus.

Ja apdraudējums Latvijai nāktu no austrumiem, viena no iespējām būtu pārcelšanās uz Kurzemi. Taču arī valsts rietumu daļa automātiski nekļūtu par drošu teritoriju. Īpaši jāizvērtē lielo ostu, militāro objektu un nozīmīgu transporta mezglu tuvums. Savukārt iepriekš sagatavots mājoklis mazāk apdzīvotā vietā varētu sniegt lielāku iespēju kādu laiku iztikt bez ārējas palīdzības.

Lauku mājas priekšrocība ir iespēja izmantot aku vai dziļurbumu, apsildīt telpas ar malku un nepieciešamības gadījumā pašiem sagādāt daļu pārtikas. Tomēr šādai izvēlei ir arī trūkumi. Aptiekas, slimnīcas un pārtikas veikali var atrasties tālu, bet pārvietošanās iespējas krīzes apstākļos var būt ierobežotas.

«Es personīgi izvairītos no pilsētām,» saka Ruģēns. Vienlaikus viņš atgādina, ka drošību nenosaka tikai attālums līdz tuvākajai pilsētai. Svarīga ir arī konkrētās vietas atrašanās attiecībā pret iespējamo karadarbības zonu un stratēģiskiem objektiem.

Savukārt Latvijas pamešana ne vienmēr būtu vienkāršākais risinājums. Ceļš caur Lietuvu uz Poliju šķērso reģionu, kura drošība militāra konflikta gadījumā varētu būt īpaši nozīmīga. Situācija Suvalku koridorā lielā mērā noteiktu, vai šāds evakuācijas virziens vispār būtu izmantojams.

Pastāv arī citas teorētiskas iespējas. No Igaunijas varētu mēģināt nokļūt Somijā, bet pa Baltijas jūru — Zviedrijā vai Somijā. Tomēr šo maršrutu pieejamība būtu atkarīga no militārās situācijas, transporta kustības un atbildīgo dienestu pieņemtajiem lēmumiem.

Īpaša uzmanība savlaicīgai sagatavotībai jāpievērš pierobežas iedzīvotājiem. Vienlaikus eksperts brīdina, ka pat detalizēti izplānots ceļš ārkārtas situācijā var izrādīties nederīgs.

Piemēram, vēlme izvairīties no sastrēgumiem, izmantojot mazākus vietējos ceļus, ne vienmēr būs saprātīga. Atsevišķi posmi var būt slēgti militārām vajadzībām, uz tiem var atrasties pretmobilitātes šķēršļi, bet tilti un ceļa segums var būt bojāti.

Turklāt situācija var mainīties ļoti strauji. Tādēļ iedzīvotājiem jāseko oficiālajiem paziņojumiem un jāievēro policijas, glābšanas dienestu un militārpersonu norādījumi. Navigācijas lietotnes var palīdzēt orientēties, taču tās nevar aizstāt aktuālu informāciju par drošiem evakuācijas koridoriem.

Ruģēns iesaka ģimenēm nepaļauties uz vienu iepriekš izvēlētu galamērķi. Lietderīgāk būtu sagatavot vairākus rīcības scenārijus, apsvērt iespējamās uzturēšanās vietas un vienoties, kā rīkoties, ja sākotnējais plāns vairs nav īstenojams.

Svarīgākais ir saprast, ka šobrīd nevar droši paredzēt ne iespējamā apdraudējuma raksturu, ne konkrētu evakuācijas ceļu pieejamību. Iepriekšēja sagatavošanās palīdzēs pieņemt pārdomātākus lēmumus, bet reālas krīzes laikā noteicošā būs oficiālā informācija un atbildīgo dienestu norādījumi.
Pievieno praktisku gatavošanās sarakstuSavelc atkārtojumus un saīsini tekstu