Arodbiedrība aicina «airBaltic» apturēt stjuartu vērtēšanu un vienoties par caurskatāmu procesu

Arodbiedrība norāda, ka divas dienas pirms paziņojumu par atlaišanu izsūtīšanas «airBaltic» stjuarti saņēmuši e-pastus ar savu vietu sarakstā. Tajos teikts, ka viņi ir «tuvu robežai» starp palikšanu un aiziešanu, bet tajā pašā vēstulē arī minēts, ka «nekādus secinājumus» izdarīt nevajag.

LAA norāda, ka darbu zaudēs aptuveni 200 stjuartu, visi no Rīgas bāzes. Viņus atlasa pēc kritērijiem, kas LAA rakstiski nekad nav iesniegti, un pēc sarakstiem, kurus neviens ārpus uzņēmuma nevar pārbaudīt. Izvērtējot Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegto informāciju un pretrunīgos paziņojumus stjuartiem, tiek radīta vēl neskaidrāka situācija par vecāko stjuartu nodarbinātību, uzsver LAA.

Arodbiedrība norāda, ka «airBaltic» personāla daļas e-pastā, kas izsūtīts ceturtdien, 29. oktobrī, plkst. 17, stjuartiem lūgts līdz sestdienai, 31. oktobrim, plkst. 23.59 iesniegt personisku un ģimenes informāciju, tostarp par invaliditāti un veselības stāvokli. Tas nozīmē aptuveni 55 stundas nedēļas nogalē, kad daudzi lido, ir atvaļinājumā vai brīvdienās, turklāt daļu prasītās informācijas no valsts iestādēm, kas nedēļas nogalē nestrādā, var nākties gaidīt ilgāk, skaidro LAA. E-pastā brīdināts, ka informācijas neiesniegšana «var ietekmēt jūsu vietu vērtēšanas sarakstā».

LAA norāda, ka termiņš beidzas tieši tajā dienā, kad, pēc «airBaltic» teiktā, stjuarti sāks saņemt lēmumus. Arodbiedrība uzsver, ka nesagatavota, steidzīga un necaurskatāma rīcība rada vēl lielāku satraukumu un var būt pamatots iemesls tiesā atzīt atlaišanu par nepamatotu.

LAA uzsver, ka «airBaltic» nonāk pretrunā pati ar saviem divas dienas iepriekš paustajiem apgalvojumiem un rada jaunu neskaidrību. Iepriekš «airBaltic» skaidroja, ka samazināšana skar tikai Rīgas bāzi un katru bāzi vērtē atsevišķi. Tagad stjuartu vietas sarakstā tiek noteiktas attiecībā pret visa uzņēmuma skaitli, un neviens nav pateicis, kur tad īsti ir robeža Rīgā, skaidro LAA. Stjuarti uzzina savu vietu sarakstā, bet ne savus punktus, tāpēc nevar pārbaudīt, vai vispār ietilpst punktu intervālā.

LAA valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa norāda, ka tikpat pretrunīgas ir ziņas par to, kas notiks tālāk — 9. oktobrī «airBaltic» arodbiedrībām teica, ka vecākajiem stjuartiem, kuri sarakstā ir zemāk, piedāvās pazemināšanu par stjuartu. Vēlākajās ziņās stjuartiem par pazemināšanu nav ne vārda — tikai tas, ka uzņēmums «nevar turpināt darba attiecības». Vecākajiem stjuartiem, kuri ir tuvu robežai, joprojām nav atbildes, vai viņus gaida pazemināšana amatā vai atlaišana un kāda tieši ir metodika.

«airBaltic» norāda, ka Tallinā un Viļņā, kur vecāko stjuartu vakances joprojām ir brīvas, stjuartu skaits netiks samazināts un Rīgas stjuarti, kuri atlasīti atlaišanai, var pāriet uz turieni. LAA atgādina Darba likumā teikto — uzteikt darba līgumu darbinieku skaita samazināšanas dēļ ir atļauts tikai tad, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.

Tāpat LAA norāda, ka kolektīvās atlaišanas process oficiāli sākās 3. septembrī, līdz ar to «airBaltic» bija divi mēneši, lai noskaidrotu, kam var piedāvāt citu darbu. Tomēr neviens stjuarts nezina, kam tiks piedāvāts darbs Tallinā vai Viļņā, kādā secībā un ar kādiem nosacījumiem, apgalvo LAA.

LAA un «airBaltic» spējušas parakstīt vienošanos par pilotu vienoto sarakstu. Arodbiedrības ieskatā tas apliecina, ka var vienoties par taisnīgiem, objektīviem un saprotamiem kritērijiem un procesu.

Atklātajā vēstulē Hildēnam un Martinovam LAA aicina «airBaltic» nekavējoties apturēt stjuartu un pilotu vērtēšanu, paziņojumu izsūtīšanu un individuālās sarunas, atgriezties pie sarunu galda, tikties ar LAA un turpināt konsultācijas ar mērķi panākt vienošanos.

Tāpat LAA aicina «airBaltic» rakstiski vienoties par kritērijiem, punktiem un robežām katrā bāzē, noteikumiem par pazemināšanu amatā un vakancēm Tallinā un Viļņā, katram apkalpes loceklim paziņot viņa punktus, bet arodbiedrībai iesniegt sarakstu ar punktiem, dodot saprātīgu laiku sociālo kritēriju dokumentu iesniegšanai.

Tikai pēc tam LAA aicina izsniegt individuālus paziņojumus — ar konkrētiem cita darba piedāvājumiem, ja tādi ir.

Jau ziņots, ka «airBaltic» plāno atlaist aptuveni 100 patlaban vēl strādājošu pilotu un aptuveni 200 stjuartu, aģentūru LETA informēja Latvijas Aviācijas arodbiedrībā (LAA).

LAA norāda, ka no sestdienas, 31. oktobra, «airBaltic» piloti un stjuarti sāks saņemt informāciju par to, vai saglabās darbu. Visas stjuartu darba vietas paredzēts samazināt Rīgas bāzē. Minētais darbinieku skaits neietver apkalpes locekļus, kuri kopš kolektīvās atlaišanas procesa sākuma uzņēmumu jau atstājuši brīvprātīgi.

Arodbiedrība apgalvo, ka «airBaltic» darbinieku atlasei izmanto uzņēmuma iekšējos pilotu un stjuartu darba novērtēšanas sarakstus un metodiku, kas ar arodbiedrībām nav saskaņota.

LAA informē, ka 27. oktobrī «airBaltic» pilotiem paziņoja, ka, uzņēmuma flotei sarūkot līdz 36 lidmašīnām, darbu saglabās aptuveni četri no pieciem pilotiem. Savukārt stjuartiem tajā pašā dienā paziņots, ka darbu saglabās aptuveni trīs no četriem. Sarakstus, pēc kuriem noteiks atlaižamos darbiniekus, bija paredzēts fiksēt 28. oktobrī.

«airBaltic» pārstāvis Augusts Zilberts aģentūrai LETA norādīja, ka «airBaltic» kolektīvās atlaišanas procesā plānotais darbinieku skaita samazinājums ir aptuveni 100 pilotu un 200 salona apkalpes darbinieku, bet šie skaitļi vēl nav galīgi un var mainīties, noslēdzoties darbinieku izvērtēšanas procesam.

Zilberts skaidroja, ka darbinieku skaita samazināšana ir saistīta ar nākamajam gadam plānoto lidojumu apjomu un maršrutu tīklu. Pilotu skaita samazinājums skars visas trīs «airBaltic» bāzes — Rīgā, Viļņā un Tallinā. Savukārt salona apkalpes darbinieku pārpalikums veidojas Rīgas bāzē, kamēr Viļņā un Tallinā ir nepieciešami papildu darbinieki. Tādēļ Rīgas bāzes darbiniekiem iespēju robežās tiks piedāvāts turpināt darbu citās uzņēmuma bāzēs, ja tajās būs pieejamas vakances.

Attiecībā uz darbinieku atlases kritērijiem «airBaltic» uzsver, ka tie izvēlēti pēc vairākām konsultāciju kārtām ar arodbiedrībām, kuru laikā visas iesaistītās puses iesniedza savus priekšlikumus. «airBaltic» sākotnēji piedāvāja citus kritērijus, taču, izvērtējot arodbiedrību argumentus, piekrita kompromisa risinājumam — izmantot uzņēmumā jau iepriekš regulāri piemērotās pilotu un salona apkalpes darbinieku novērtēšanas sistēmas.

Zilberts norāda, ka šādu pieeju rosināja divas citas arodbiedrības, un izvēlētie kritēriji ņem vērā gan darba stāžu, kura nozīmi īpaši uzsvēra LAA, gan profesionālo kvalifikāciju un citus ar darba pienākumu izpildi saistītus faktorus.

«airBaltic» skaidro, ka konsultāciju laikā tika uzklausītas un izvērtētas arī LAA paustās bažas par atsevišķiem vērtēšanas kritērijiem. Lai gan arodbiedrību viedokļi par piemērotāko atlases kārtību atšķiras, tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav apspriesti vai izteiktie argumenti nav ņemti vērā. Izvēlētais risinājums esot kompromiss starp dažādajiem priekšlikumiem un uzņēmuma darbības vajadzībām.

«»airBaltic» apzinās šī procesa ietekmi uz darbiniekiem un ir apņēmies to īstenot maksimāli caurskatāmi, saprotami, konsekventi un ar cieņu pret ikvienu iesaistīto,» pauž uzņēmumā.

LAA iepriekš vērsās Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar lūgumu pagarināt kolektīvās atlaišanas termiņu no 30 līdz 60 dienām, tomēr NVA šādu lūgumu noraidīja. NVA, izvērtējot gan no «airBaltic», gan LAA saņemto informāciju, nekonstatēja iemeslus, kas pamatotu izņēmuma gadījumu termiņa pagarināšanai.

NVA iepriekš skaidroja, ka atbilstoši Darba likumam «airBaltic» kolektīvo atlaišanu drīkst sākt ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas, proti, no 29. oktobra.

Iepriekš «airBaltic» saistībā ar biznesa plānā paredzēto darbības samazināšanu informēja, ka izmaiņas potenciāli varētu skart 500 līdz 700 amata vietu jeb aptuveni 20% no aptuveni 3000 uzņēmuma darbiniekiem Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tobrīd uzņēmums norādīja, ka precīzs amata vietu skaits vēl nav noteikts un procesa gaitā var mainīties.

Tāpat ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī galīgi apstiprinājusi «airBaltic» DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecinājusi finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību, liecina tiesas 20. oktobrī parakstītais galīgais rīkojums.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

Tiesa pirmdien apstiprināja atlikušās pirmās DIP finansējuma daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu «airBaltic». Līdz šim uzņēmums jau bija saņēmis 140 miljonus eiro, un līdz ar šo lēmumu pirmā finansējuma daļa 175 miljonu eiro apmērā ir apstiprināta pilnā apmērā.

«airBaltic» no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas «Airbus A220» lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā «airBaltic» ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai «Chapter 11» procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis «SVP», un to apņēmušies nodrošināt «Barclays», «Hayfin Capital Management», «Morgan Stanley», «Oaktree Capital Management» un «Strategic Value Partners». Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš «airBaltic» bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

«Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar «airBaltic» kā līdz šim.

«Chapter 11» procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.