Latvijas Bankā skaidro, ka bankām jau patlaban ir noteikts pienākums izvērtēt vides, sociālos un pārvaldības (ESG) riskus. To paredz Eiropas Savienības (ES) regulējums, tostarp Kapitāla prasību regula (CRR), Kapitāla prasību direktīva (CRD) un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes.
Bankām ir jāizvērtē, cik lielā mērā ESG riski var ietekmēt to darbību, ņemot vērā bankas biznesa modeli, stratēģiju, kredītportfeli un citus būtiskus faktorus. Vienlaikus prasības tiek piemērotas proporcionāli iestādes lielumam, sarežģītībai un riska profilam.
Latvijas Bankas prezentācijā norādīts, ka kredītiestādēm ESG risku pārvaldībā jāveic ESG faktoru radīto finanšu risku būtiskuma izvērtējums, jānovērtē riski īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa perspektīvā, kā arī jānodrošina to pārvaldība. Uzraudzības un plānošanas procesā paredzēti riska rādītāji, monitorings un prudenciālie pārejas plāni.
Vienlaikus Latvijas Banka uzsver, ka no prasību noteikšanas līdz to praktiskajai ieviešanai un reālai ietekmei uz kredītpolitiku vai konkrētu bankas klientu ir vairāki nozīmīgi procesi, kuru ieviešana vēl nav sākta. Riska pastāvēšana automātiski nenozīmē ierobežojumu noteikšanu.
Savukārt ar dabas daudzveidību saistītu risku vērtēšana ir tālāka termiņa uzdevums, kam nepieciešami sākotnējie dati un banku darbības modeļiem atbilstošu pieeju izstrāde un ieviešana.
Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes paredz, ka mazām un vidējām kredītiestādēm jāspēj kvantificēt klimata riskus un pienācīgi izprast citus vides riskus, tostarp riskus, kas izriet no dabas daudzveidības samazināšanās. Savukārt lielākajām kredītiestādēm papildus jāidentificē no ekosistēmu pakalpojumiem būtiski atkarīgās nozares un nozares ar būtisku ietekmi, kā arī jāattīsta metodes dabas daudzveidības zuduma finansiālo seku izvērtēšanai.
Latvijas Banka norāda, ka ESG risku pārvaldības metodes vēl attīstās un piemērotu metožu izvēle ir pašu kredītiestāžu pienākums. Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzība savukārt ietver risku būtiskuma un pārvaldības kvalitātes novērtēšanu, tematiskās un klātienes pārbaudes, uzraudzības dialogu un nepieciešamības gadījumā korektīvus pasākumus.
Latvijas Bankas Ilgtspējas konsultatīvajā forumā trešdien piedalījās finanšu sektora, zemkopības un citu tautsaimniecības nozaru pārstāvji. Foruma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu un dialogu starp Latvijas Banku, finanšu sektoru, tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, politikas veidotājiem, zinātnes un vides ekspertiem un publisko datu turētājiem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
























































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.