Gāzes cena atkal sasniegusi 100 eiro! Kā tas ietekmēs apkures izmaksas Latvijā?

Galvenais cenu kāpuma iemesls ir bažas par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no Tuvajiem Austrumiem. Militārā konflikta saasināšanās ap Irānu un jūras pārvadājumu traucējumi palielina spriedzi enerģijas tirgū tieši pirms ziemas sākuma, kad gāzes patēriņš Eiropā tradicionāli pieaug.

Lai gan pašreizējās cenas atkal atgādina par enerģētikas krīzi, līdz 2022. gada rekordiem vēl ir tālu. Tā gada martā, neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gāzes cena sasniedza 345 eiro par megavatstundu.

Tomēr Latvijas iedzīvotājiem galvenais jautājums nav biržas rekordi, bet gan tas, cik lielā mērā varētu pieaugt rēķini par apkuri.

Cik būs jāmaksā par divistabu dzīvokli?

Kā piemēru aplūkosim parastu 60 kvadrātmetru divistabu dzīvokli Rīgā. Pieņemsim, ka aukstā ziemas mēnesī tā apkurei tiek patērēta viena megavatstunda siltumenerģijas.

No 1. oktobra AS «Rīgas siltums» tarifs ir 80,96 eiro par megavatstundu bez PVN. Pieskaitot 12% pievienotās vērtības nodokli, šāda dzīvokļa apkure mēnesī izmaksātu aptuveni 91 eiro.

Taču Ekonomikas ministrija jau iepriekš brīdinājusi par iespējamu Rīgas apkures tarifa paaugstināšanu no 1. decembra par 20-30%. Saskaņā ar publiskoto prognozi siltumenerģijas cena varētu pieaugt līdz 97,15-105,25 eiro par megavatstundu bez PVN.

Pārrēķinot šīs summas mūsu piemērā izmantotajam divistabu dzīvoklim, iegūstam šādu ainu: pašreizējo 91 eiro vietā par apkuri būtu jāmaksā aptuveni 109-118 eiro mēnesī.

Tādējādi iespējamais sadārdzinājums būtu aptuveni 18-27 eiro mēnesī jeb līdz 30% no pašreizējās summas.

Piecos aukstajos mēnešos papildu izdevumi, pieņemot šādu siltumenerģijas patēriņu katru mēnesi, varētu sasniegt 90-135 eiro.

Protams, tas ir aptuvens aprēķins. Faktiskais siltumenerģijas patēriņš ir atkarīgs no ēkas siltinājuma, laikapstākļiem, temperatūras telpās un apkures sistēmas stāvokļa. Slikti siltinātās ēkās izdevumi var būt ievērojami lielāki.

Kāpēc gāzes cena 100 eiro nenozīmē apkures cenu 100 eiro?

Biržas cena attiecas uz pašu kurināmo, nevis uz gatavo siltumenerģiju, kas tiek piegādāta dzīvokļiem.

Ja gāzes katlumājas lietderības koeficients ir 90%, tad vienas megavatstundas siltumenerģijas saražošanai pie pašreizējās biržas cenas nepieciešama gāze aptuveni 112 eiro vērtībā. Turklāt šajā summā vēl nav iekļauti izdevumi par transportēšanu, iekārtu un siltumtīklu uzturēšanu.

Tomēr Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā tiek izmantota ne tikai dabasgāze, bet arī šķelda un citi energoresursi. Turklāt kurināmais var tikt iegādāts saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem.

Tāpēc nav tiešas sakarības starp šodienas biržas cenu un rītdienas apkures rēķinu.

Turklāt prognoze par tarifa paaugstināšanu par 20-30% tika sagatavota vēl pirms pašreizējā gāzes cenu lēciena, un tajā tika ņemts vērā arī šķeldas sadārdzinājums. Līdz ar to šo prognozi nevar uzskatīt par precīzu aplēsi tieši šodienas notikumu sekām.

Tomēr jaunā 100 eiro robeža par megavatstundu liecina, ka situācija Eiropas enerģijas tirgū joprojām ir saspringta. Ja augstās gāzes cenas saglabāsies visu ziemu, spiediens uz siltumenerģijas ražotājiem un patērētājiem pieaugs.

Rīdziniekiem tuvākais būtiskais notikums būs lēmums par siltumenerģijas tarifiem, kas varētu stāties spēkā decembrī. Tieši tad kļūs skaidrāks, cik lielā mērā kurināmā sadārdzinājums ietekmēs mājsaimniecību budžetus.