«Kabatas klubs» Zinātņu akadēmijas vietā? Indriksone paziņo par sistēmisku krīzi

Pēc ministres iniciatīvas plānots izveidot starpinstitūciju komisiju, kas izvērtēs Zinātņu akadēmijas tiesisko statusu, funkcijas, pārvaldības modeli un lomu Latvijas zinātnes attīstībā. Attiecīgu rīkojuma projektu ministrija iesniegs izskatīšanai valdībā.

Ministrija uzskata, ka sākotnēji iecerētais Zinātņu akadēmijas darbības modelis vairs neatbilst valsts faktiskajām vajadzībām.

«Šaubas par LZA vadības rīcību, problēmas zinātniskās darbības organizēšanā un saimniecisko jautājumu risināšanā liecina par sistēmisku krīzi,» norāda ministrija.

Īpaši asi izteikusies pati Indriksone. Viņas ieskatā Zinātņu akadēmija nedrīkst būt tās vadības «kabatas klubs», kas atrauts no valsts attīstības vajadzībām un zinātniskās kopienas reālajiem izaicinājumiem.

Ministre uzskata, ka akadēmija jāpārveido par institūciju, kas patiesi kalpo sabiedrībai un zinātnei, nodrošina neatkarīgu ekspertīzi valsts lēmumu pieņemšanā, aizsargā akadēmisko brīvību un veicina sabiedrības uzticēšanos zinātniskajiem pētījumiem.

Topošajā komisijā paredzēts iesaistīt zinātniskās sabiedrības, augstskolu, pētniecības institūtu, Saeimas, valdības un citu institūciju pārstāvjus.

Viens no notikumiem, kas saasinājis situāciju Zinātņu akadēmijā, ir skandāls saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Višvanatai.

15\. oktobrī Saeima pieņēma īpašu likumu, ar kuru viņai par sevišķiem nopelniem Latvijas labā tika piešķirta pilsonība. Zinātņu akadēmijas vadība atbalstīja šo lēmumu, atsaucoties uz viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Tomēr drīz pēc tam publiskajā telpā radās šaubas par Višvanatas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma pārskatīt radušos situāciju Saeima 22. oktobrī atcēla savu iepriekšējo lēmumu.

Zinātņu akadēmijas Prezidijs savukārt aizstāvēja akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu, norādot, ka rekomendācijas vēstule Višvanatas atbalstam sagatavota labticīgi, pamatojoties uz viņam sniegto informāciju, un Kalviņš rīkojies savu pilnvaru ietvaros.

Pati Divja Višvanata apsūdzības noraidījusi, apgalvojot, ka visi parlamentam iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.

Papildu jautājumus radīja informācija par Latvijas zinātnieku iespējamo saistību ar Kaimanu salās reģistrēto farmācijas uzņēmumu «Zoar Limited», kura direktors ir Višvanatas vīrs. Uzņēmums noliedz, ka minētie zinātnieki būtu tajā strādājuši vai saņēmuši atlīdzību.

Tikmēr Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudi par Latvijas pilsonības piešķiršanas apstākļiem Divjai Višvanatai. Atsevišķi tiek izvērtēts iesniegums ar lūgumu pārbaudīt līdzīgu Saeimas 2023. gada lēmumu attiecībā uz viņas vīru Kananu Višvanatu.

Tagad skandāla sekas var izrādīties daudz plašākas par vienas ģimenes pilsonības lietu. Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas aktualizēt jautājumu par to, cik lielā mērā pašreizējā Zinātņu akadēmijas struktūra atbilst valsts interesēm un kādas pārmaiņas nepieciešamas tās turpmākajā darbībā.