Problēma ir īpaši nopietna, jo ģimenes ārsti nodrošina vairāk nekā 70% visu pacientu apmeklējumu. Militāra konflikta vai plaša mēroga ārkārtas situācijas gadījumā tieši viņiem būtu jāuzņemas būtiska daļa no iedzīvotāju veselības aprūpes sloga.
Tomēr, kā norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, valsts līdz šim nav nodrošinājusi ārstus ar nepieciešamajiem līdzekļiem darbam ārkārtas apstākļos.
«Apmēram vienai trešdaļai ārstu prakšu ir ģeneratori, taču tie neiztur tik lielu slodzi. Piemēram, manējais trīs dienu laikā nodega,» stāsta ģimenes ārste no Balviem Līga Kozlovska.
Pēc viņas teiktā, nav arī skaidra mehānisma, kā elektroapgādes un sakaru pārtraukuma gadījumā sazināties ar slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
«Kādā veidā mēs varam sazināties, ja nav sakaru? Ar Morzes ābeci?» vaicā ārste.
Ne labāka situācija ir ar medikamentu un medicīniskā aprīkojuma rezervēm. Ģimenes ārsti tās ir spiesti veidot pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem. Valsts finansējums šim mērķim nav paredzēts.
Kozlovska arī apgalvo, ka veselības ministra solītais īpašais atbalsts pierobežas reģionu ārstiem tā arī palicis solījumu līmenī. Turklāt, pēc viņas vērtējuma, ministrijas īstenotās reformas tikai pasliktina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Vēl viena nopietna problēma ir veselības aprūpes sistēmas atkarība no interneta. Aptiekās pašlaik tiek izmantotas elektroniskās receptes, tādēļ plaši sakaru traucējumi var liegt pacientiem iespēju saņemt nepieciešamos medikamentus.
«Tad mūsu onkoloģiskie pacienti un pacienti ar psihiskām saslimšanām patiešām paliek bez iespējas saņemt palīdzību,» brīdina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.
Ārsti uzsver, ka viņiem ir nepieciešamās profesionālās zināšanas un gatavība palīdzēt iedzīvotājiem krīzes situācijā. Tomēr ar profesionalitāti vien nepietiek, ja nav elektrības, sakaru, medikamentu un skaidras sadarbības sistēmas starp ārstniecības iestādēm.
Veselības ministrijā atzīst, ka ģimenes ārstiem iepriekš izsniegtās vadlīnijas, tostarp rīcībai evakuācijas gadījumā, nav pietiekami detalizētas. Ministrija sola tās pilnveidot.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene pastāstīja, ka pašlaik notiek darbs pie tā dēvētā ģimenes ārstu kritiskā tīkla izveides.
«Mēs brīvprātīgi aptaujājam speciālistus, kuri nemēģinās pamest valsti. Plānojam veidot šo tīklu ap šiem speciālistiem un kopā ar viņiem. Pašlaik pie tā strādājam, visu iezīmējam kartē,» skaidroja Vaļuliene.
Tādējādi, neraugoties uz gadiem ilgajām diskusijām par veselības aprūpes gatavību ārkārtas situācijām, sistēma, kurai būtu jānodrošina ģimenes ārstu darbs militāras krīzes apstākļos, joprojām atrodas izstrādes stadijā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.