Kozlovskis: Jaunajai valdībai būs jāizvērtē, vai un kā valsts var atļauties turpināt «Rail Baltica» projektu

Viņš norādīja, ka Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, kā arī citu ģeopolitisko norišu dēļ par šo jautājumu būs ļoti nopietni jādomā un jālemj, jo ir skaidrs, ka tā, kā ir darīts līdz šim, valsts vairs nevarēs turpināt. Turklāt šobrīd neesot arī skaidrības par finansējumu nākamajos plānošanas periodos no Eiropas Savienības un arī par finansējumu no Eiropas Komisijas.

Kozlovskis atzīmēja, ka finanšu deficīts ir jau esošajās līgumsaistībās, un tās turpina augt, kā arī šobrīd nav iespējams prognozēt izmaksu pieaugumu. Līdz ar to nav arī skaidrības par valsts budžeta izmaksām, turpinot esošos līgumus. Pēc Kozlovska teiktā, valdībai, veidojot budžetu, būs noteikti jāņem vērā šie apstākļi, kas ietekmē «Rail Baltica» projektu, un skaidri jāiezīmē izmaksu plāns.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot «Rail Baltica» pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot «Rail Baltica» un esošo dzelzceļa tīklu.

«Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.