«Labi, ka Uļa neredzēja “Uļu”»: Kivičs asi kritizē Kairiša filmu

Kiviča ieskatā, Semjonovas atveidojums filmā neatbilst tam, kāda sportiste bija dzīvē. Viņš atgādina, ka basketboliste vairākkārt kļuva par pasaules čempioni un olimpisko čempioni, piedzīvoja sporta triumfa brīžus un, pateicoties savam talantam, iepazina pasauli. Taču, pēc mūziķa domām, režisors uzsvaru licis uz drūmām epizodēm, sniegotiem laukiem un melnām niedrēm, kā arī grūtībām, kas saistītas ar sportistes neparasto augumu, atstājot ēnā viņas sasniegumus un dzīvesprieku.

Kivičs paudis sašutumu arī par to, ka nacionālās sporta leģendas dzīvesstāsts, viņaprāt, izmantots, lai runātu par mūsdienu priekšstatiem par atšķirīgumu un iekļaušanu. Mūziķis apšaubījis, kāpēc valsts finansējumu saņem filmas par izcilām Latvijas personībām, ja to veidotāji, viņaprāt, neizprot šo cilvēku patieso nozīmi. Vienlaikus Kivičs atzinīgi novērtējis trenera Rimbenieka lomas atveidotāju un Kārli Arnoldu Avotu, kurš filmā atveido galveno varoni.

«Starptautiski — pie kājas viņu starptautiskais, Eiropas vērtējums, kuri ir apdirsušies savā meistarībā, jo Uļa bija MŪSĒJĀ,» raksta Kivičs, paužot vienaldzību pret ārvalstu vērtējumu un uzsverot Semjonovas nozīmi Latvijā.

Kā pretstatu filmai «Uļa» Kivičs minējis citu Latvijas filmu par basketbolu — režisora Dzintara Dreiberga «TTT/Tīkls». Pēc mūziķa teiktā, kādā šīs filmas seansā tirdzniecības centra «Rīga Plaza» kinoteātrī skatītāji piecas minūtes stāvējuši kājās un aplaudējuši, daudziem acīs bijušas asaras. Savukārt pēc «Uļas» seansa, kā apgalvo Kivičs, valdījis kapa klusums un skatītāji devušies prom vīlušies. Mūziķis uzsvēris, ka arī pats spēlējis basketbolu un 1994. gadā kļuvis par pasaules čempionu ielu basketbolā 3×3, tāpēc uzskata sevi par tiesīgu publiski vērtēt filmas sportisko dimensiju.

Filma «Uļa» uz Latvijas kinoekrāniem nonāca 2026. gada septembrī. Viesturs Kairišs veidojis nevis klasisku biogrāfisku drāmu, bet gan māksliniecisku stāstu, kas iedvesmots no Uļjanas Semjonovas dzīves. Maijā filma tika demonstrēta Kannu kinofestivāla programmā «Īpašais skatiens» (Un Certain Regard), bet vēlāk kļuva par Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai «Oskars» kategorijā «Labākā starptautiskā filma». Filmas veidotāji uzsver, ka tās centrā ir ne tikai sports, bet arī identitātes meklējumi, vientulība un centieni atrast savu vietu pasaulē.

Uļjana Semjonova nomira 2026. gada 8. janvārī 73 gadu vecumā. Viņa bija viena no visu laiku izcilākajām Latvijas basketbolistēm, divkārtēja olimpiskā čempione un trīskārtēja pasaules čempione.