Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatiem

Pirmdien prokuratūrā saņemts partijas «Jaunā vienotība» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica iesniegums «Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas likumdošanas ietekmēšanu nacionālās drošības kontekstā», aģentūrai LETA pavēstīja Ģenerālprokurora padomniece komunikācijas jautājumos Santa Vaļuma.

Tajā, pamatojoties uz publiskajā telpā paustajām norādēm, prokuratūrai lūgts izvērtēt informāciju par 2023. gadā Saeimas pieņemto likumu par Kanana Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, kuru togad iesniedza parlamenta komisija.

Tāpat Jurēvica iesniegumā lūgts izvērtēt šogad 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Višvanata dzīvesbiedre Divja Višvanata. Arī šo likumu iesniedza Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Tāpat iesniegumā lūgts vērtēt «virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai». Detalizētāk gan prokuratūrā nenorādīja, kuras amatpersonas Jurēvics domājis.

Par Jurēvica iesnieguma tālāko virzību prokuratūra informēs tuvākajā laikā.

Papildus prokuratūrā informēja, ka Ģenerālprokuratūrā izvērtēta publiski pieejamā informācija par to, ka Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu, ar kuru Višvanatai piešķīra Latvijas pilsonību, bet 22. oktobrī pieņēma likumu, ar kuru iepriekšējais likums tika atcelts.

Ņemot vērā to, ka apkopotās ziņas satur informāciju par iespējami pieļautu likuma pārkāpumu, proti, sākotnēji Saeimas pieņemtais likums par pilsonības piešķiršanu Višvanatai tika atcelts pēc būtiskām šaubām par tā likumīgu pamatojumu, Ģenerālprokuratūrā sākta prokurora pārbaude.