Krievijas preces no veikalu plauktiem nevar izņemt? Latvijas varas iestādes skaidro, kāpēc aizliegums nedarbojas pilnībā

Galvenā problēma ir tā, ka nacionālais aizliegums attiecas uz importu, nevis tirdzniecību. Ja Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes prece likumīgi laista brīvā apgrozībā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, to var ievest Latvijā un pārdot, nepārkāpjot nacionālo importa aizliegumu.

Turklāt šādas produkcijas atrašanās veikalu plauktos pati par sevi nav pārkāpums. Tāpēc uzraudzības iestādēm nav tiesiska pamata šīs preces izņemt no tirdzniecības.

Kā izriet no valdības apstiprinātā Ekonomikas ministrijas ziņojuma, valsts pašlaik nevar izmantot tādus juridiskus instrumentus, kas ļautu mazumtirdzniecības līmenī droši konstatēt un novērst šādu preču pārdošanu.

Problēmas mērogu atspoguļo statistika. No 2026. gada janvāra līdz jūlijam Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas importēti lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 24,9 miljonu eiro vērtībā. No šīs summas 18,3 miljoni eiro attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, bet vēl 6,6 miljoni eiro — uz pārtikas produktiem.

Tagad varas iestādes plāno paplašināt to preču sarakstu, kuru imports būs aizliegts. Tajā paredzēts papildus iekļaut dzīvus dzīvniekus, zivis, piena produktus, gaļas izstrādājumus, pārstrādātus dārzeņus un augļus, kā arī atsevišķus kafijas, tējas, garšvielu, cukura un augu eļļu veidus.

Atsevišķi ierobežojumi paredzēti arī rūpniecības precēm, tostarp apģērbiem, apaviem, galvassegām, grāmatām, laikrakstiem, rotaļlietām un sporta piederumiem.

Vienlaikus preces izcelsmi noteikt tieši veikalā bieži vien ir ļoti sarežģīti. Produkcija līdz pircējam nonāk caur vairākiem starpniekiem, un tirgotāja rīcībā ne vienmēr ir dokumenti, kas ļauj nepārprotami noteikt tās sākotnējo izcelsmes valsti.

Ekonomikas ministrija īpaši brīdina, ka izplatītais priekšstats par iespēju noteikt ražotājvalsti pēc svītrkoda pirmajiem cipariem ir kļūdains. Šie cipari norāda valsti, kuras GS1 organizācijā uzņēmums saņēmis savu identifikācijas numuru, nevis vietu, kur prece izgatavota.

Tāpēc varas iestādes nolēmušas koncentrēties uz muitas kontroles pastiprināšanu un mazumtirdzniecības uzraudzību.

Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīs importēto preču izcelsmi, uzraudzīs piegādes caur trešajām valstīm un veiks papildu pēcmuitošanas pārbaudes.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Pārtikas un veterinārais dienests izlases kārtībā pārbaudīs veikalus, fiksēs konstatētās Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un nodos informāciju atbildīgajām iestādēm.

Arī iedzīvotājiem būs iespēja ziņot par tādu preču pārdošanu, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Tomēr šādu preču atrašanās veikalā pati par sevi vēl nenozīmē likuma pārkāpumu.

Ekonomikas ministrija plāno aicināt tirgotājus brīvprātīgi atteikties no Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm. Savukārt piespiedu kārtā izņemt no veikalu plauktiem produkciju, kas likumīgi nonākusi Latvijā caur citām ES dalībvalstīm, pašlaik nav iespējams.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidroja, ka iegūtā informācija ļaus valdībai novērtēt piegāžu apmēru caur citām valstīm un nepieciešamības gadījumā izstrādāt papildu ierobežojumus.

Pirmais ziņojums par jaunā kontroles mehānisma rezultātiem Ekonomikas ministrijai jāiesniedz valdībā ne vēlāk kā 2027. gada 31. martā.

Tādējādi Latvija gatavojas pastiprināt cīņu pret Krievijas un Baltkrievijas preču importu, vienlaikus atzīstot, ka spēkā esošie nacionālie ierobežojumi neļauj pilnībā izskaust šo preču tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās.