Kāpēc kaimiņvalstīs ir lētāk? Latvijas pārtikas cenas salīdzinātas ar Eiropu — rezultāti pārsteidz

Kā liecina Euronews Business publicētais salīdzinājums, kura pamatā izmantoti Numbeo dati, vienāda 18 pārtikas produktu un dzērienu komplekta vidējās izmaksas Eiropas Savienībā ir 69,84 eiro.

Latvijā par šādu komplektu būtu jāmaksā 59,60 eiro, Lietuvā — 58,70 eiro, bet Igaunijā — 70,40 eiro.

Tātad Lietuvā salīdzināmais produktu komplekts maksā tikai par 90 centiem mazāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā par tiem pašiem produktiem jāmaksā par 10,80 eiro vairāk jeb aptuveni par 18% dārgāk.

Interesanti, ka Igaunijas rādītājs pat nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni, kamēr Latvija un Lietuva atrodas zem tā.

Kur Eiropā pārtika ir visdārgākā?

Īpaši izceļas Šveice, kur tāda paša produktu komplekta cena sasniedz 137,90 eiro. Tas ir vairāk nekā divreiz dārgāk nekā Latvijā.

Arī Norvēģijā pārtika maksā ievērojami vairāk — 116,10 eiro par salīdzināmo komplektu.

Pretējā cenu skalas galā atrodas Moldova, kur par šiem pašiem produktiem būtu jāmaksā 41,10 eiro.

Salīdzinājumam 18 produktu komplekta izmaksas dažādās valstīs:

Šveice — 137,90 eiro
Norvēģija — 116,10 eiro
Igaunija — 70,40 eiro
Eiropas Savienības vidējais rādītājs — 69,84 eiro
Latvija — 59,60 eiro
Lietuva — 58,70 eiro
Polija — 49,60 eiro
Moldova — 41,10 eiro
No šiem datiem redzams, ka Latvija nav starp Eiropas dārgākajām valstīm pēc konkrētā produktu komplekta cenas. Tomēr salīdzinājumā ar Poliju, kur tas maksā par 10 eiro mazāk, cenu starpība ir diezgan jūtama.

Kāpēc vieni un tie paši produkti dažādās valstīs maksā atšķirīgi?

Pārtikas cenas ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem ir iedzīvotāju ienākumu līmenis un darbaspēka izmaksas. Valstīs ar augstākām algām parasti ir arī lielākas tirdzniecības uzņēmumu personāla, telpu uzturēšanas un pakalpojumu izmaksas.

Būtiska nozīme ir nodokļiem, transporta un loģistikas izdevumiem, energoresursu cenām, kā arī konkurencei mazumtirdzniecībā.

Īpaši svarīgas ir degvielas izmaksas. Dīzeļdegvielas sadārdzināšanās ietekmē gandrīz visu pārtikas piegādes ķēdi — no lauksaimniecības un ražošanas līdz produktu nogādāšanai veikalu plauktos.

Savukārt nelielos tirgos uzņēmumiem nereti ir grūtāk panākt tādu pašu mēroga ekonomiju kā valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu.

Tādēļ arī kaimiņvalstīs, kuras atrodas salīdzinoši tuvu un darbojas vienotajā Eiropas tirgū, cenas var būtiski atšķirties.

Lētāka pārtika vēl nenozīmē labāku dzīvi

Tomēr šim salīdzinājumam ir arī otra puse. Lai novērtētu pārtikas pieejamību, nepietiek zināt tikai cenu veikalā. Jāņem vērā arī tas, cik daudz cilvēki nopelna un kādu daļu no saviem ienākumiem viņi ir spiesti tērēt ikdienas vajadzībām.

Piemēram, Šveicē pārtika ir ļoti dārga, taču arī vidējās algas ir ievērojami augstākas nekā Latvijā.

Savukārt valstīs ar zemākām produktu cenām, tostarp Moldovā, Rumānijā un Bulgārijā, iedzīvotāju pirktspēja var būt ierobežotāka. Tādēļ pat salīdzinoši lēta pārtika ne vienmēr ir viegli pieejama.

Tieši šī iemesla dēļ pārtikas cenu salīdzinājums bez informācijas par ienākumiem var radīt maldīgu priekšstatu par dzīves līmeni.

Kas jāņem vērā, vērtējot šos datus?

Numbeo salīdzinājumā izmantots vienāds 18 produktu un dzērienu komplekts, kurā iekļauti arī alkoholiskie dzērieni. Tas nav oficiāli noteiktais minimālais pārtikas grozs un neatspoguļo konkrētas ģimenes faktisko patēriņu.

Aprēķinā nav ņemts vērā, cik bieži un kādā daudzumā cilvēki šos produktus iegādājas. Arī cenu atšķirības starp veikaliem, akciju piedāvājumi un konkrēti zīmoli var būtiski ietekmēt pirkuma galīgo summu.

Tādēļ rezultāti drīzāk ļauj salīdzināt vispārējo cenu līmeni, nevis precīzi aprēķināt Latvijas mājsaimniecības ikmēneša izdevumus pārtikai.

Tomēr viens secinājums ir skaidrs: Latvijā salīdzināmais produktu komplekts maksā gandrīz tikpat, cik Lietuvā, ievērojami mazāk nekā Igaunijā, bet dārgāk nekā Polijā.

Un Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais jautājums, iespējams, ir nevis tas, cik maksā pārtika pie kaimiņiem, bet gan tas, cik liela daļa no algas jāatstāj veikalā, lai iegādātos ikdienā nepieciešamos produktus.