Šajā laikā ūdenim var būt izteiktāka hlora smarža un neliela piegarša. Lai gan dezinfekcijai izmantotā hlora koncentrācija nav kaitīga veselībai, piesardzības nolūkos ūdeni uzturā ieteicams lietot novārītu gan dezinfekcijas laikā, gan 24 stundas pēc tās.
Rīgas centralizētās ūdensapgādes tīklu kopējais garums ir vairāk nekā 1500 kilometru, bet tā vidējais vecums pārsniedz 45 gadus. Tik plašas ūdensapgādes sistēmas uzturēšanai nepieciešami regulāri profilaktiski pasākumi, uzsver uzņēmums. Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti ne tikai tā sagatavošanas vietās, bet arī visā tā piegādes ceļā līdz iedzīvotājiem, «Rīgas ūdens» divreiz gadā veic ūdensvadu profilaktisko dezinfekciju jeb hlorēšanu. Tā palīdz preventīvi ierobežot mikroorganismu vairošanos ūdensapgādes tīklā, samazinot mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, informē uzņēmumā.
Ūdensvadu dezinfekcija naktī uz pirmdienu sāksies vienlaikus visās «Rīgas ūdens» ūdens padeves sūkņu stacijās, kā arī vairākās vietās pilsētā, izmantojot mobilās iekārtas.
Mājdzīvniekiem, putniem, dekoratīvajām zivtiņām un citiem paredzēto ūdeni var nevārīt, bet pirms lietošanas ieteicams nostādināt, jo hlors ir gaistoša viela un, atstājot ūdeni atvērtā traukā, tā koncentrācija pakāpeniski samazinās. Līdzīgi ieteicams rīkoties arī telpaugu laistīšanas gadījumos. Saimnieciskiem darbiem ūdeni var droši lietot arī bez novārīšanas.
Ūdensvadu profilaktiskā dezinfekcija, izmantojot paaugstinātu hlora koncentrāciju, ir starptautiski plaši izmantota dzeramā ūdens dezinfekcijas metode. Vairākās Eiropas valstīs neliela hlora koncentrācija dzeramajā ūdenī tiek uzturēta arī ikdienā, lai nodrošinātu tā mikrobioloģisko drošību visā ūdensapgādes tīklā, jo temperatūras svārstības, ūdens ilgstoša stāvēšana cauruļvados un citi faktori var veicināt mikroorganismu vairošanos.
«Rīgas ūdens» Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona informē, ka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās brīvajam hloram dzeramajā ūdenī noteiktā robežvērtība ir 5 mg/l. Rīgā ikdienā tā ir aptuveni 0,32 mg/l — gandrīz 16 reižu mazāka par minēto robežvērtību un zemāk nekā daudzviet Eiropā, piemēram, Romā — 0,40 mg/l, Helsinkos — 0,43 mg/l un Tallinā — 1,1 mg/l. Lai šādu zemu hlora koncentrāciju varētu saglabāt ikdienā, divas reizes gadā tiek veikta ūdensvada tīkla profilaktisko dezinfekciju ar paaugstinātu hlora devu, sagatavojot tīklu siltajam gada periodam un pēc tā. Taču arī profilaktiskās dezinfekcijas laikā, kad hlora koncentrāciju īslaicīgi paaugstina līdz 4 mg/l, PVO robežvērtība netiek pārsniegta — ūdenim var būt jūtamāka hlora smarža un piegarša, taču veselībai tas draudus nerada.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
























































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.