Cik maksā viena Tava laika stunda

Kad izdevīgāk samaksāt speciālistam, nevis visu darīt pašam

Taču ietaupījumu ne vienmēr nosaka tikai summa čekā. Patstāvīgi paveiktam darbam ir vēl viena cena, kuru bieži neņemam vērā — mūsu pašu laiks.

Par vakaru, kas pavadīts remontējot, braucot pa veikaliem vai meklējot nepieciešamo informāciju, neviens neizraksta rēķinu. Tāpēc šīs stundas ir viegli uztvert kā bezmaksas. Praksē viss ir nedaudz sarežģītāk.

Dažreiz vairākas stundas patstāvīga darba tiešām ļauj būtiski ietaupīt. Citreiz pēc instrumentu, papildu materiālu iegādes un kļūdu labošanas izrādās, ka speciālists nebūtu izmaksājis daudz dārgāk.

Darīt pašam ne vienmēr nozīmē bez maksas

Pieņemsim, ka meistars par darbu prasa 70 eiro, bet nepieciešamie materiāli maksā ap 20 eiro. Dabiski rodas vēlme visu izdarīt pašam un starpību paturēt sev.

Taču materiālu izmaksām var pievienoties brauciens uz veikalu, piemērotu instrumentu meklēšana, instrukciju skatīšanās, darba vietas sagatavošana un pats darbs. Ja kaut kā pietrūkst, jābrauc vēlreiz. Ja rezultāts neizdodas ar pirmo reizi, nepieciešami jauni materiāli un papildu laiks.

Darbs, kas meistaram aizņem vienu stundu, cilvēkam bez pieredzes var prasīt pusi dienas.

Šādā situācijā ir lietderīgi rēķināt ne tikai naudu, ko izdevies nesamaksāt speciālistam, bet arī laiku, ko nācies tam veltīt.

Cik maksā viena sava laika stunda

Precīzi noteikt brīvā laika vērtību naudā nav iespējams. Viena stunda vakarā pēc darba un viena darba stunda nav viens un tas pats.

Tomēr aptuvens orientieris var būt noderīgs.

Ja cilvēks mēnesī saņem 1600 eiro un strādā ap 160 stundām, viena darba stunda nosacīti atbilst aptuveni 10 eiro. Tas nenozīmē, ka katra brīvā stunda būtu jāvērtē pēc šādas likmes. Taču šis skaitlis palīdz uz situāciju paskatīties citādi.

Pieņemsim, ka patstāvīgs darbs aizņems piecas stundas, bet speciālists to gatavs paveikt par 40–50 eiro. Atšķirība vairs neizskatās tik liela.

Īpaši tad, ja šo brīvo laiku gribētos pavadīt kopā ar ģimeni, atpūsties vai pievērsties lietām, kuras nav iespējams uzticēt kādam citam.

Nelieli pirkumi ātri maina sākotnējo aprēķinu

To labi var redzēt mājokļa remonta piemērā.

Sākumā šķiet, ka pietiks nopirkt krāsas bundžu un rullīti. Pēc tam izrādās, ka vajadzīga grunts, krāsotāju lenta, aizsargplēve, otas, špakteļlāpstiņa, cimdi un vēl vairākas lietas, par kurām sākumā neviens nebija domājis.

Līdzīga situācija var rasties, remontējot automašīnu, mēbeles vai sadzīves tehniku.

Speciālistam lielākā daļa nepieciešamo instrumentu jau ir. Savukārt, ja darbs tiek veikts tikai vienu reizi, bieži nākas pirkt lietas, kas pēc tam gadiem stāv neizmantotas.

Tāpēc korektāk būtu salīdzināt ne tikai meistara darba cenu ar galveno materiālu izmaksām. Jāskatās uz kopējām izmaksām.

Arī kļūdām ir sava cena

Ne katrs patstāvīgi veikts darbs ir vienlīdz riskants.

Šķībi piekārtu gleznu var viegli pārkārt. Neveiksmīgi saliktu skapi parasti arī var izjaukt un salikt no jauna.

Pavisam cita situācija ir ar elektrību, santehniku, automašīnas remontu, sarežģītu sadzīves tehniku vai dokumentiem, kur kļūda var radīt papildu izdevumus.

Mēģinājums ietaupīt 50 eiro pārstāj būt izdevīgs, ja pēc tam par seku novēršanu jāmaksā vēl 150 eiro.

Tāpēc, vērtējot izmaksas, svarīgi ņemt vērā ne tikai paša darba sarežģītību, bet arī iespējamās kļūdas cenu.

Dažreiz mēs maksājam nevis par darbu, bet par brīvo laiku

Speciālista pakalpojumu ne vienmēr izvēlas tāpēc, ka cilvēks pats darbu nemaz neprot veikt.

Iemesls var būt daudz vienkāršāks — nepietiek laika.

Piemēram, mēbeļu salikšana pašam aizņems četras stundas. Speciālists to pašu paveiks vienas stundas laikā un prasīs 50 eiro.

Ja priekšā ir brīva nedēļas nogale un pats process patīk, īpaša iemesla maksāt meistaram nav.

Taču, ja tikko notikusi pārvākšanās, apkārt stāv desmitiem kastu, jāatrisina vēl vairāki sadzīves jautājumi un no rīta jāiet uz darbu, šie 50 eiro sāk izskatīties citādi. Faktiski tiek apmaksāta ne tikai mēbeļu salikšana, bet arī vairākas atbrīvotas stundas.

Ērtībai arī ir sava cena, un reizēm par to maksāt ir pilnīgi racionāli.

Arī visu darīt pašam nav nepieciešams

Protams, no tā neizriet, ka pie jebkura sadzīves darba uzreiz būtu jāmeklē speciālists.

Patstāvīgs darbs īpaši atmaksājas tad, ja tas nav sarežģīts, kļūdas iespējamība ir neliela, nepieciešamie instrumenti jau ir pieejami un iegūtā prasme noderēs vēl vairākkārt.

Ja cilvēks vienu un to pašu instrumentu izmanto vairākas reizes gadā, tā iegāde var pilnībā atmaksāties. Savukārt, ja dārgs aprīkojums nepieciešams uz divdesmit minūtēm tikai vienu reizi dzīvē, aprēķins būs pavisam cits.

Svarīga ir arī attieksme pret pašu darbu. Vienam istabas krāsošana ir pazaudēta sestdiena, citam — pat patīkama nodarbe.

Lielos projektos atšķirība ir visredzamākā

Jo apjomīgāks uzdevums, jo vieglāk nenovērtēt papildu izmaksas.

Dzīvokļa remonts var sākties ar domu lielāko daļu darbu paveikt pašam. Tad parādās materiālu piegāde, instrumenti, palīgmateriāli, neplānoti pirkumi un posmi, kuros tomēr nākas aicināt meistaru.

Pirms liela projekta sākšanas ir lietderīgi salīdzināt vairākus variantus. Piemēram, visu paveikt pašam, daļu darbu atstāt sev, bet sarežģītākos posmus uzticēt speciālistiem vai arī pasūtīt visu darbu apjomu pilnībā.

Tas pats attiecas arī uz lielāku izdevumu finansēšanu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, vispirms ir lietderīgi izvērtēt kopējo budžetu un salīdzināt pieejamos finansējuma variantus, bet tikai pēc tam lemt par projekta apjomu un apmaksas veidu.

Tādā veidā ir vieglāk ieraudzīt reālo finansiālo slodzi, nevis tikai atsevišķu darbu cenu.

Daļēja iesaiste bieži ir saprātīgākais risinājums

Praksē nav obligāti jāizvēlas tikai starp divām galējībām.

Remonta laikā var pašam atbrīvot telpu, noņemt vecos segumus, nopirkt materiālus vai paveikt vienkāršākus apdares darbus. Savukārt elektrību, santehniku un tehniski sarežģītākos posmus uzticēt speciālistiem.

Šāda pieeja ļauj samazināt daļu izmaksu, vienlaikus neuzņemoties lieku risku.

Tas pats darbojas arī citās situācijās. Daļu uzdevuma var paveikt pašam, bet tur, kur nepieciešama pieredze, speciāli instrumenti vai augsta precizitāte, samaksāt profesionālim.

Ietaupījumam ir jābūt jēgpilnam

Mēs esam pieraduši salīdzināt variantus pēc cenas. Viens maksā 30 eiro, otrs 60, tātad pirmais šķiet izdevīgāks.

Taču reālā lēmuma cena var sastāvēt no vairākām daļām: naudas, laika, papildu pirkumiem un riska, ka darbs būs jāpārtaisa.

Dažreiz trīs stundas patstāvīga darba tiešām ir 50 ietaupīto eiro vērtas. Citreiz daudz saprātīgāk ir samaksāt šos 50 eiro un atbrīvot sev vakaru.

Tāpēc pirms kārtējā lēmuma visu darīt pašam ir vērts vismaz aptuveni novērtēt ne tikai materiālu izmaksas, bet arī laiku, kas būs nepieciešams.

Ietaupījums ir labs tad, ja pēc visiem aprēķiniem tas patiešām joprojām ir ietaupījums.

Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.