Pētnieks: Protesti Polijā saistāmi ar cīņu starp valdošajiem un opozīcijas politiskajiem spēkiem

Andžāns domā, ka šī ir «kā tāda starpvēlēšanu cīņa», jo pēc iepriekšējām vēlēšanām Tuskam izdevās izveidot valdību, sakaut PiS, savukārt prezidenta vēlēšanās Tuska atbalstītajam kandidātam uzvarēt neizdevās un amatu ieguva Karols Navrockis, kurš ir pietuvināts PiS. Iepriekšējais prezidents Andžejs Duda bloķēja Tuska iniciatīvas un tagad Navrockis dara to pašu.

Tusks mēģinājis depolitizēt gan sabiedriskos medijus, gan tieslietu sistēmu, gan birokrātiju. Tagad ir redzams, cik ļoti sarežģīti to ir izdarīt, sprieda Andžāns. Eksperts atzīmēja, ka jau iepriekš veidojās problēmas, jo Tuskam ar lozungu par tiesiskumu sanāca vērsties pret likuma izpratnē droši vien pareizi nozīmētiem tiesnešiem un plašsaziņas līdzekļiem.

Andžāna ieskatā, protesti ir stratēģiska līmeņa cīņa par Polijas nākotni un izvēlēm, kurā virzienā tai iet — vai tas būs konservatīvs virziens ar nelielām autoritārismā iezīmēm un eiroskeptiskumu, vai arī tā būs pašreizējam Eiropas integrācijas projektam draudzīgāka un tiesiskāka vide.

Pētnieks Polijas situāciju salīdzināja ar ASV un Donalda Trampa zaudējumu un pēc tam nonākšanu prezidenta amatā. Līdzīgi varot būt Ungārijā, kur Viktors Orbāns zaudēja vēlēšanās, bet nav izslēgts, ka ar viņu vai bez viņa Orbāna politiskais spēks atgriežas. «Es domāju, tas ir līdzīgi arī Polijā. Poliju daļā Eiropas un pasaules slavēja par to, ka tai izdevās pagriezties tiesiskumu virzienā, kļūt draudzīgākai Eiropas Savienībai. Bet cīņa nav galā. Jautājums, kā tas tālāk attīstīsies. To neviens nezina. Es domāju,ka līdz nākamā gada vēlēšanām būs vēl visādi pagriezieni. PiS acīmredzami ir iespējas atgriezties. Prezidents jau ir no viņu apcirkņiem, nav izslēgts, ka arī nākamo valdību veidos PiS,» sprieda eksperts.

Jau ziņots, ka Anna Korvina-Pjotrovska, viena no pieciem parlamenta ievēlētajiem Konstitucionālās tiesas tiesnešiem, kuru amata zvērestu Navrockis atteicies pieņemt, piektdien uz mēnesi atstādināja no amata tribunāla prezidentu Bogdanu Svenčkovski un viņa vietnieku. Būdama tiesnese ar ilgāko darba stāžu, viņa pēc tam pati pārņēma tribunāla vadību.

Laikā no 2015. līdz 2023. gadam pie varas Polijā bija nacionālkonservatīvā partija «Likums un taisnīgums» (PiS), kas tiesas sastāvu aizpildīja ar tiesnešiem, kurus uzskatīja par partijai lojāliem.

No pašreizējā parlamenta ievēlētajiem astoņiem tiesnešiem PiS nometnei tuvais Navrockis pieņēmis tikai triju amata zvērestu. Svenčkovskis ir aizliedzis pārējiem pieciem izskatīt lietas.

Piektdienas vakarā teritorijā pie tiesas ēkas tika izvietota policija pēc tam, kad Korvina-Pjotrovska bija brīdinājusi par draudiem tiesnešu un darbinieku drošībai. Pie tribunāla teritorijas līdzās žogam pulcējās protestētāji, un daži mēģināja ar spēku iekļūt tiesas teritorijā.

Navrockis, kas jau bija ceļā uz Senegālu, atgriezās Varšavā un devās uz tribunālu. Video, ko publicējis Macejs Bereks, viens no tiesnešiem, kurus Navrockis neatzīst, redzams, kā prezidents izkļūst cauri cilvēku pūlim. Bereks apgalvoja, ka Navrockis, kas savulaik piedalījās boksa sacensībās, esot «fiziski uzbrucis» Korvinai-Pjotrovskai un citiem tiesnešiem. «Prezidents izvēlējās fiziskas konfrontācijas ceļu,» viņš pauda.