Kučinskis apglabā Rail Baltica: nauda beidzas, kravas pazudušas, pasažieri neglābs

«Ja mēs to nevaram atļauties, pastāv iespēja projektu iesaldēt. Šāda iespēja ir, to neslēpšu,» paziņoja Kučinskis, atbildot uz jautājumu par Rail Baltica nākotni gadījumā, ja Eiropas Savienības finansējums izrādīsies nepietiekams.

Faktiski tā ir atzīšana, ka viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem neatkarīgās Latvijas vēsturē valstij var izrādīties pārāk dārgs. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas aprēķiniem valsts būvniecībai ik gadu spēj atvēlēt 150 miljonus eiro. Ņemot vērā papildu izdevumus, šī summa varētu pieaugt līdz 200 miljoniem. «Vairāk mēs nevaram,» uzsvēra Kučinskis.

Pašreizējā Eiropas līdzfinansējuma modelī Latvijas daļa ir 15%. Kopā ar ES līdzekļiem tas ļautu ik gadu būvniecībā ieguldīt aptuveni miljardu eiro. Taču pat šādā tempā nepieciešamo finansējuma apjomu izdotos nodrošināt tikai līdz 2041. gadam.

Tādēļ Latvijai nāksies vai nu panākt papildu palīdzību no Briseles, vai arī atzīt, ka Rail Baltica valstij ir pārāk dārgs projekts.

Īpaši kategoriski Kučinskis iebilda pret nodokļu paaugstināšanu dzelzceļa būvniecības finansēšanai. Viņš noraidīja iespēju palielināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī novirzīt atlikušos Eiropas fondu līdzekļus tikai Rail Baltica. Viņaprāt, viena megaprojekta dēļ nedrīkst atņemt finansējumu autoceļiem, skolām un citām nepieciešamām investīcijām.

Ministrs kritizēja arī būvniecības darbu secību. «Mūsu problēma ir tā, ka sākām no nepareizā gala — ar pāli, lidostu un staciju,» viņš norādīja, runājot par dārgajiem objektiem, kuru būvniecība tika sākta vēl pirms galvenās dzelzceļa līnijas izbūves.

Mainījies arī projekta sākotnējais ekonomiskais pamatojums. Laikā, kad Kučinskis vadīja valdību, tika apsvērta iespēja pa Eiropas platuma dzelzceļu pārvadāt kravas no Baltkrievijas caur Latviju uz Skandināviju. Tagad šis variants ir zaudējis aktualitāti.

Kučinskis šaubās, vai pasažieru pārvadājumi vien spēs nodrošināt Rail Baltica rentabilitāti. Viņaprāt, priekšplānā arvien vairāk izvirzās militārais aspekts — iespēja savienot militāros poligonus un nodrošināt piekļuvi tiem.

Tomēr galīgais lēmums par būvniecības pārtraukšanu nav pieņemts. Projekta iesaldēšana pagaidām tiek apsvērta tikai kā iespējamais scenārijs nepietiekama finansējuma gadījumā.

Starp citu, Latvijas lielo sliežu transporta projektu vēsturē jau ir kāds interesants precedents. Astoņdesmito gadu beigās, vēl padomju varas laikā, Rīgā plānoja būvēt metro. Taču 1988. gadā pret šo ieceri izvērsās plaša sabiedriska kustība ar saukli «Metro — nē!». Tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, protestējot pret būvniecību, tās iespējamajām sekām videi un paredzamo darbaspēka pieplūdumu no citām PSRS republikām. Galu galā metro tā arī netika uzbūvēts.

Un tagad, gandrīz četras desmitgades vēlāk, jau neatkarīgā Latvija saskārusies ar problēmām cita grandioza sliežu transporta projekta īstenošanā. Tiesa, šoreiz pret to ielās neiziet tūkstošiem demonstrantu — par iespējamu projekta iesaldēšanu runā paši valsts amatpersonas.

Iemesli ir pilnīgi atšķirīgi, taču vēsturiskā ironija ir acīmredzama. Toreiz Latvija negribēja metro, bet tagad riskē nepavilkt ātrgaitas dzelzceļu. Šķiet, attiecības ar lielajiem sapņiem par sliedēm Latvijai veidojas visai sarežģītas.