Grūtups uzsver, ka likums paredz, ka aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

"Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils būs tapis nomācoša izmēra lielveikals-noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāka nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām "daiļotais" lielveikals-noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils," satraucies iniciatīvas iesniedzējs.

Viņš uzsver, ka, "pēc daudzu lietpratēju pārliecības, dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij". "Vēl var piebilst, ka lielveikals ar attiecīgu autostāvvietu robežotos ar Lielupes promenādi - rekreācijas zonu, kas ir izveidota, piesaistot ievērojamu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un jau ir kļuvusi par daudzu jelgavnieku iecienītu atpūtas vietu," stāsta Grūtups.

Iniciatīvas autora ieskatā "šāda Jelgavas ainavai nejēdzīga projekta "bīdīšana" nemanāmi ir aizvirzījusies par tālu".

"Zeme, kas agrāk piederēja pašvaldībai, tika privatizēta un tagad nonākusi investīciju uzņēmuma "Eften Capital" īpašumā, kam nav citas idejas, kā tur celt lielveikalu "Depo". Sabiedrības viedoklis šajās jautājumā līdz šim nav uzklausīts un nav ņemts vērā. Pēc laikraksta "Zemgales Ziņas" aptaujas par nepieļaujamu to uzskata Rundāles pils direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, arhitekte Zaiga Gaile, arhitekts Vents Grietēns, mākslinieki - Jelgavas gleznotāji ainavisti Gunārs Ezernieks un Uldis Roga, arī citi līdz šim aptaujātie lietpratēji," norāda Grūtups.

Līdz ar to viņš ir pārliecināts, ka KM nolīgtajiem lietpratējiem jāiezīmē ap Jelgavas pili pienācīga aizsardzības zona un par to jāinformē sabiedrība.

Kā ziņots, Jelgavas pilsētas pašvaldība nav akceptējusi tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu "Depo", jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā, iepriekš skaidroja pašvaldībā.

Pašvaldība šādu lēmumu skaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā tā ir ieguldījusi ievērojamu darbu un resursus, lai sakārtotu upes krastus Jelgavā - ir labiekārtota Lielupes labā krasta promenāde, Pasta sala, Čakstes bulvāris, Mītavas tilts. Tieši investoru nevēlēšanās izprast pilsētas vidi un radīt individuālu projektu, kas iekļautos Lielupes krasta līnijā, bija galvenais iemesls, kāpēc pašvaldība nesaskaņoja arhitekta piedāvāto projektu veikala "Depo" būvniecībai pļavā pie Lielupes.

Vēlāk investīciju kompānijas "Eften Capital" uzņēmums SIA "Auras centrs", kas ir nekustamā īpašuma Cukura ielā 2 īpašnieks, apstrīdēja būvvaldes lēmumu, tomēr deputāti lēmumu nemainīja.

Tad uzņēmums nolēma vērsties tiesā, tomēr oktobra sākumā atsauca pieteikumu, skaidrojot, ka ir veicis labojumus projektā. Kā informēja uzņēmuma pārstāve Renāta Kaupasa, ņemot vērā Jelgavas pilsētas domes nostāju pilsētvides ilgtspējīgā saglabāšanā, attīstītājs ir radikāli mainījis projekta stratēģisko koncepciju, ievērojot kā detālplānojuma prasības, tā arī pamatoto nepieciešamību sabiedrībai iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un reprezentatīvu objektu, skaidroja Kaupasa.

"Tā sadarbībā ar Arhitektu savienību, iesaistot Jelgavas būvvaldi, tika rīkots skiču izstrādes arhitektūras ideju konkurss projekta jaunam vizuālajam risinājumam, kurā pārliecinošu atbalstu guva SIA "Lauders Architecture" piedāvātais variants, kas ņem vērā visus Jelgavas domes norādījumus un, sagaidāms, liks pamatu konstruktīvai sadarbībai," viņa norādīja.

Projekta īstenošanas gadījumā kopējās investīcijas pārsniegšot 15 miljonus eiro, bet Jelgavā tiks radītas 120 jaunas darbvietas.

Tikmēr Jelgavas pašvaldībā vēl nav saņemts jauns Cukura ielā 2, Lielupes krastā, iecerētā "Depo" lielveikala projekts, aizvadītajā nedēļā informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Parakstīties par iniciatīvu iespējams (поставить подпись против инициативы можно тут): šeit: