Valsts valodas politikas īstenošanā kā galveno izaicinājumu izceļ normatīvo aktu reālu ievērošanu

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi pirmo ziņojumu, kas sniedz pārskatu par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto, tostarp par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanu no 2023. līdz 2025.gadam.

Ziņojumā uzsvērts, ka valodas situāciju ietekmē gan negatīvie dzimstības rādītāji, gan imigrācijas tendences un ģeopolitiskie notikumi, piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk būs jānodrošina latviešu valodas apguve jauniebraucējiem, kā arī prasmju pilnveide citās sabiedrības grupās.

Svarīgākais izaicinājums ir konsekventa un sistēmiska valsts valodas politikas īstenošana visās jomās: valsts pārvaldē, pakalpojumos, darba vidē un medijos. Lai gan normatīvie akti stiprina Satversmē noteikto valsts valodas statusu, to reāla ievērošana nereti kavējas, teikts ziņojumā.

Valsts valodas politikā tuvākajos gados paredzēti gan jauni uzdevumi, gan turpināt jau iesāktos, klāsta ministrija.

Kā svarīgākais uzdevums minēts nodrošināt pāreju uz mācībām valsts valodā, kas noslēgsies 2026.gadā. Taču atbalsts būšot nepieciešams ne tikai pārejas periodā, bet arī ilgākā laikā, jo skolām un pedagogiem jātiek galā ar dažādu valodas prasmju līmeņiem un imigrācijas radītajiem izaicinājumiem, norādīts ziņojumā.

Īpaši uzsvērta valodas klātbūtne digitālajā vidē. Latviešu valodai jāpastāv līdzvērtīgi ar pasaules valodām, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos, tomēr pašlaik trūkst kvalitatīvu valodas datu, kas kavē modernu tehnoloģiju attīstību. Tādēļ nepieciešami juridiski mehānismi, lai tos nodotu no valsts iestādēm un bibliotēkām.

Ziņojumā uzskaitītas arī citas prioritātes nākamajam periodam: tiesību aktu pilnveidi un kontroli, vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveidi pieaugušajiem, atbalstu diasporai un lībiešu valodas revitalizācijai.

Sabiedrības izglītošana un pašapziņas stiprināšana ir tikpat svarīga kā normatīvie akti, uzsver valodas politikas veidotāji. Latviešu valodas lietojuma paradumi mainās lēni, taču tieši no katra valodas runātāja attieksmes būs atkarīgs, cik stipra valsts valoda būs nākotnē.

Ziņojuma sagatavošanā iesaistītas iestādes, kas īsteno valsts valodas politiku — Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un šo ministriju padotības iestādes.

Pavasarī tika apstiprināti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas paredz valdībai ik pēc diviem gadiem iesniegt parlamentā ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.

Pirmo ziņojumu Saeimā plānots izskatīt oktobrī.