Valsts prezidents: Nedrīkst radīt priekšnoteikumus, kas varētu kavēt atsevišķu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvēšanu vietējās pašvaldības līmenī

Valsts pirmā amatpersona šodien ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kas izskata likumprojektu «Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā». Vēstulē Levits vērš Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamiem likumprojekta pilnveidojumiem pirms otrā lasījuma, kā arī atsevišķiem plašākiem jautājumiem, kas skar Administratīvi teritoriālo reformu.

Valsts prezidents norāda, ka vietējām kopienām būtu saglabājamas tiesības ievēlēt savus priekšstāvjus, kuri varētu kārtot tieši vietējās kopienas jautājumus, lielākoties darbojoties sabiedriskā kārtā: «Administratīvi teritoriālās reformas gaitā būtu nepieciešams saglabāt vietējās kopienas, kam ir sava noteikta administratīva kompetence. Šādām vietējām kopienām jau ir arī gadsimtos nostiprināti kultūrvēsturiski apzīmējumi — pagasti un pilsētas (mazpilsētas). Tas dotu iespēju iedzīvotājiem risināt lokālos vietējās kopienas jautājumus tuvāk viņu dzīvesvietai, kā arī stiprinātu iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un piederības sajūtu konkrētai vietai,» rakstīts vēstulē. 

Savukārt tās funkcijas, kurās vietējās kopienas mazā iedzīvotāju skaita dēļ nespētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus vai kuru īstenošanā nepieciešams plašāks reģionāls kopskats, būtu nododamas pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidotajām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām.

Tādēļ Administratīvi teritoriālās reformas gaitā būtu daudz detalizētāk regulējams kompetenču nošķiršanas jautājums starp vietējām kopienām un veidojamām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām. Tas ļautu stiprināt pašvaldības un negrautu vietējo kopienu kultūrvēsturisko identitāti, piederības sajūtu savai kopienai un pilsonisko atbildību par savu tiešo apkaimi, vēstulē uzsver prezidents.

Papildus iepriekš minētajam jautājumam par vietējām kopienām Levits norāda, ka piederības un identitātes aspekti būtu jāņem vērā, lemjot arī par republikas pilsētu un novadu pašvaldību robežām reformas ieviešanā.

Prezidents rosina pašvaldību vēlēšanās startēt arī vēlētāju apvienībām. Viņaprāt, nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. «Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosinu tieši pretēji — paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās un novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas,» norāda valsts pirmā amatpersona.

Pamatojot vēlētāju apvienību īpašo lomu un uzdevumus pašvaldībās, Levits akcentē, ka Latvijas demokrātiju un iedzīvotāju līdzdalību tikai stiprinātu tas, ka šādām vietējām aktīvām domubiedru kopām likumdevējs piešķirtu tiesības iesniegt arī deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

Rosinot likuma grozījumu, Valsts prezidents aicina vēlētāju apvienībām piešķirt tiesības iesniegt republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus arī republikas pilsētās un novados, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000. Levits arī rosina, ka vēlētāju apvienībai, lai iesniegtu sarakstu, būtu jāsavāc 1% parakstu no attiecīgās pašvaldības vēlētāju kopskaita.

Valsts prezidents vēstulē arī iesaka pārdomāt tādu balsošanas modeli, kas dotu vēlētājiem tiesības balsot ne vien par konkrētu sarakstu, bet arī individuāli par jebkuru no visos sarakstos izvirzītajiem kandidātiem, jo «pašvaldībās kandidātu personības ir vairāk pazīstamas un tāds modelis dotu vēlētājiem lielāku ietekmi uz rezultātiem».

Vēstules nobeigumā Valsts prezidents vēlreiz uzsver, ka atbalsta Administratīvi teritoriālo reformu, «tomēr būtu vēlams, lai visas reformas detaļas būtu noslīpētas un lai Administratīvi teritoriālā reforma ne tikai palielinātu veidojamo pašvaldību jaudīgumu un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī stiprinātu demokrātiju un identitāti».