Valdība sola nākamajos gados sabalansēt budžetu bez izdevumu konsolidācijas

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu ar makroekonomikas prognozēm, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijai. 

No Stabilitātes programmas izriet, ka šajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 7%, iepriekš prognozēto aptuveni 2% kāpuma vietā, valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, iepriekš prognozēto aptuveni 40% vietā, savukārt Covid-19 krīzes dēļ neiekasēto nodokļu apmērs prognozēts 1,5 miljardu eiro apmērā. 

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par Latvijas Stabilitātes programmu pausts, ka, ņemot vērā valsts īstenotos atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes mazināšanai, 2022.gadā sagaidāma budžeta konsolidācija 175,8 miljonu eiro apmērā.

Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas Stabilitātes programmā pirmo reizi ir redzama Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekme uz Latvijas budžetu. Vienlaikus premjers atzina, ka parasti budžeta plāna izpildes problēmu gadījumā tiek runāts par budžeta «sašaurināšanu», tomēr patlaban Latvijas valdība neplāno mazināt budžeta izdevumus, bet gan palielināt budžeta deficītu.

«Šajā ārkārtējā situācijā ir svarīga naudas aprite, turklāt valsts budžets ir viens no ekonomikas stimulētājiem. Sašaurinot budžeta izdevumus, mēs vēl vairāk traumētu ekonomiku, augtu bezdarbs un rastos citas grūtības. Mēs apzināti palielināsim deficītu, nemazinot budžeta izdevumus,» uzsvēra Kariņš. 

Savukārt Reirs norādīja, ka patlaban budžeta līdzekļi tiek ieguldīti ar mērķi ļaut «pārziemot» ārkārtējo situāciju, vienlaikus ieguldot ekonomikas stimulēšanā.

«Saeimā un valdībā jau ir pieņemti lēmumi par ekonomikas stimulēšanu 1,7 miljardu eiro apmērā, bet šī summa vēl nav iztērēta un vēl ir iespējams veidot atbalsta programmas. Arī nākamajos gados neesam plānojuši budžeta līdzsvarošanu ar tā konsolidāciju. Pakāpeniski, trīs gados nonāksim pie sabalansēta budžeta, pateicoties ekonomikas izaugsmei, nevis veicot budžeta konsolidāciju,» uzsvēra finanšu ministrs.

Valdība arī vienojās, ka ārkārtējās situācijas laikā FM makroekonomikas prognozes sagatavos reizi mēnesī, lai valdībai būt vieglāk pieņemt lēmumus Covid-19 krīzes laikā.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.