Diskutējot par to, kā Covid-19 ir ietekmējis mācību procesu, ministre sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo laiku uztver kā iespēju laiku, jo tas palīdzējis ne tikai sagatavoties gaidāmajam kompetenču pieejas saturam, bet arī bijis milzīgs grūdiens moderno tehnoloģiju apzinātai ienākšanai jebkura līmeņa izglītības procesā.
«Man šķiet, ka, pateicoties šai situācijai, to mājasdarbu, kas bija katrā līmenī jāpilda jau vairākus gadus, mēs esam izdarījuši dažās nedēļās. Šis process salika akcentus uz to, ka nav viens programmas veidotājs un visu nosaka komandas darbs,» pauda ministre.
Savukārt Latvijas Universitātes profesore Ieva Margeviča-Grinberga pauda viedokli, ka līdz šim augstskolas pārāk maz piedāvājušas attālinātās mācību iespējas, jo daudzi par šīm platformām uzzinājuši tikai, pateicoties Covid-19 krīzei.
«Sākotnēji bija daļa studentu, kas prasīja, vai tiešām mēs par šo maksājam naudu un tas ir kvalitatīvi, taču tas ir normāli, ka kādam kaut kas arī nepatīk un to, iespējams, var saistīt ar bailēm un neticību saviem spēkiem. Bet vēlāk arī skeptiķi saprot, ka šādi mācīties var,» pauda Margeviča-Grinberga.
Tikmēr Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare sacīja, ka pedagogi «turpina mācīties un ar cieņu pieņem izaicinājumus» un ka šajā laikā lielākais izaicinājums bijis ieraudzīt, kā kombinēto mācīšanos var veiksmīgi īstenot sistēmiski.
«Mēs joprojām strādājam un mēģinām pamanīt vājos punktus. Kopumā veiktspēja ir vairojusies un, lai arī citreiz jūtamies «izdeguši», mēs apzināmies, ka šīs mācības visiem būs vērtīgas,» pauda skolas vadītāja.
Runājot par to, vai attālināto mācību laikā tomēr necieš izglītības kvalitāte, diskusijas dalībnieces pauda viedokli, ka kvalitāte ir atkarīga no katra indivīda, jo, lai gan var izveidot sistēmu, tās īstenotājs vienmēr būs cilvēks — gan pedagogs, gan skolēns.
«Arī klātienes mācības negarantē, ka izglītība būs kvalitatīva, ja cilvēks pats pie tā nestrādās,» pauda ministre.
Diskutējot par to, kādas prasmes pedagogiem ir īpaši svarīgas attālināto mācību laikā, Kokare sacīja, ka nozīme ir ne tikai tehnoloģiju lietošanas prasmēm, bet arī tam, ka no jauna jāiegūst cita veida skatījums uz nepieciešamību sadarboties.
«Nedrīkst arī ļauties tehnoloģiju valdzinājumam un ar to pārcensties tik ļoti, ka tam zūd būtība,» pauda pedagoģe.
Tāpat diskusijas dalībnieces uzsvēra, ka vēl neatbildēts paliek jautājums, kā nodrošināt atgriezenisko saiti ar studentiem un skolēniem.
Izglītības un zinātnes ministre solīja, ka jau tuvākajā laikā tiks nodrošināti kursi, kas vēl vairāk paaugstinās pedagogu digitālās prasmes, jo aptaujas dati liecina, ka tikai 30% skolotāju šīs prasmes ir augstā līmenī, 30% — vidējā, bet vēl 30% piemīt tikai pamatiemaņas.
Tāpat IZM līdz jaunajam mācību gadam apņēmusies izpētīt, kas ir tā platforma, kurā visveiksmīgāk nodrošināt skolotāju un skolēnu atgriezenisko saiti, ļaujot bērniem tiešsaistē organizēt gan grupu darbus, gan citas lietas.
Tāpat IZM pastiprināti strādās pie atbalsta personāla kapacitātes stiprināšanas, fokusējoties uz iekļaujošo izglītību.
Kā ziņots, ņemot vērā Covid-19 radīto ārkārtējo situāciju, no marta vidus mācības visās Latvijas skolās un augstskolās notiek attālināti.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.