«Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Dreilinga

Kļaviņa paziņojumā medijiem skaidro, ka izstāties no frakcijas nolēmusi atšķirīgo uzskatu un frakcijas līdzšinējā darba stila dēļ. Viņa gan sola, ka izstāšanās no frakcijas neietekmēšot viņas apņemšanos aizstāvēt Latgales iedzīvotāju intereses. «Esmu apņēmusies ieguldīt laiku un darbu, lai īstenotu saviem vēlētājiem dotos solījumus,» pauž deputāte.

Tikmēr Klaviņas paraksts jau redzams, piemēram, uz Aināra Šlesera vadītās partijas «Latvija pirmajā vietā» sagatavotā lēmuma projekta «Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu», kas šodien parlamentā tika noraidīts. Šai partijai pieslējusies arī cita «Stabilitātei» rindas pametusī deputāte — Viktorija Pleškāne.

Savukārt Drelinga frakciju pametīs «pēc rūpīgām pārdomām», vienlaikus atzīstot, ka šāds lēmums bijis neizbēgams un nepieciešams. Viņa turpmāk Saeimā strādās kā neatkarīga deputāte, balsojot «pēc savas sirdsapziņas un aizstāvot Latgales iedzīvotāju intereses». Deputāte pauž, ka viņas pienākums ir palikt uzticīgai vēlētājiem, un «šajā situācijā tas ir vienīgais godīgais ceļš».

Tikmēr frakcijas «Stabilitātei» priekšsēdētāja Svetlana Čulkova aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka abas deputātes frakciju pametušas, jo «Stabilitātei» piedzīvojot «bezprecedenta spiedienu», ko īstenojot gan speciālie dienesti, gan politiskā vide, jo politiskais spēks neatbalstot valdošās koalīcijas redzējumu par valsts attīstību. Čulkovas ieskatā abas kolēģes neesot izturējušas «šos sarežģītos laikus».

Līdz ar to frakcijā būs tikai astoņi cilvēki. Sākotnēji frakcijā pēc Saeimas vēlēšanām bija 11 cilvēki, tomēr frakciju skāruši vairāki skandāli, kuru laikā deputātu rindas sarukušas, tiem izstājoties pēc pašu vēlēšanās vai tos izslēdzot.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien apstiprināja deputātes mandātu «Stabilitātei» pārstāvei Kļaviņai, kurai mandāts pienācies, jo uz valsts valodas pārbaudi nosūtītais «Stabilitātei» Saeimas deputāts Viktors Pučka to nolika.

Pučka iesniegumā Saeimas Prezidijam kā iemeslu mandāta nolikšanai bija minējis to, ka ilgstošas slimības, rehabilitācijas un atveseļošanās procesa dēļ viņš vairs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus.

Jau ziņots, ka 2024.gada rudenī deputāti oficiāli apliecināja šaubas, vai Pučkas valsts valodas zināšanas atbilst likumā prasītajam, un Saeima 31.oktobrī nolēma Pučku nosūtīt uz valodas pārbaudi.

Pārbaude piecu mēnešu laikā bija jānokārto Valsts izglītības satura centrā. Pārbaudi šajā termiņā drīkstēja veikt ne vairāk kā divas reizes.

Pienākot pārbaudes nokārtošanas termiņam, 2025.gada marta beigās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika saņemts lūgums Pučkam pagarināt latviešu valodas pārbaudes termiņu, ko deputāti arī atbalstīja. «Stabilitātei» līderis Aleksejs Rosļikovs tolaik aģentūrai LETA teica, ka pagarinājums nepieciešams, jo Pučkam ir lauztas kājas.

Tolaik Rosļikovs atzina, ka Pučka uzdoto pārbaudi vēl nebija veicis.

Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas īsteno valsts valodas prasmes pārbaudes, aģentūrai LETA šī gada 12.augustā pavēstīja, ka Pučka nav reģistrējies uz pārbaudi līmenī, kas nepieciešams deputāta amata pienākumu veikšanai.

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav ieradies uz pārbaudi, likums nosaka, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā jāiesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Šī bija pirmā reize, kad Saeima kādu deputātu nosūtīja uz valsts valodas pārbaudi.