Siliņa: Ārlietu dienests aktīvi strādā ar ASV Kongresu, lai saglabātu aizsardzības finansējumu Latvijai

Kā piebilda premjere, šīs sarunas un politiskās debates notiek Kongresa līmenī.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere atzīmēja, ka ASV patlaban pārskata savu aizsardzības finansējumu Eiropas valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm un Latvijai. «Nav izslēgts, ka tas tiks samazināts nākotnē, līdz ar to mēs esam aktīvās sarunās ar ASV Kongresu, Pentagonu,» sacīja Gātere.

Viņa norādīja, ka no kopējā mūsu aizsardzības budžeta ASV atbalsts ir līdz 100 miljoniem ASV dolāru gadā. «Līdz ar to mūsu virziens — palielinām savu aizsardzības finansējumu, ieguldam vairāk, paši rūpējamies par savu aizsardzību — acīmredzami ir bijis pareizs, tas mums jāturpina,» pauda Gātere, vienalikus piebilstot, ka Latvijas stratēģiskā partnerība ar ASV aizsardzības jomā turpinās.

Kā atzīmēja Gātere, Latvijā ir vairāk par 400 ASV karavīru, notiek kopīgas mācības, ir industrijas sadarbība un bruņojuma klātbūtne.

Kā vēstīts, izskanējušais ASV nodoms pārtraukt Baltijas Drošības iniciatīvu nav labs signāls Baltijas drošībai, un tas var negatīvi ietekmēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību, aģentūrai LETA vērtēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), komentējot informāciju par ASV plāniem samazināt drošības palīdzību Eiropas valstīm pie Krievijas robežas.

Viņa atzīmēja, ka runa ir ne tikai par finansējumu, bet galvenokārt par NBS spējām nākotnē, kuras plānots nodrošināt par šo finansējumu.

Tāpat Mūrniece skaidroja, ka šobrīd Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisijas savā starpā koordinē pozīcijas un aicina ASV Kongresu tomēr lemt par šīs programmas turpināšanu.

Jau ziņots, ka Baltijas Drošības iniciatīvā ASV Kongress katru gadu piešķir finansējumu Baltijas valstu militārajam atbalstam. 2024.gadā Latvija šajā programmā saņēma militāru atbalstu kopumā 80 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt 2025.-2027.gadam plānotā atbalsta programma visām Baltijas valstīm kopumā paredz nodrošināt finansējumu līdz 231,57 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Kā vēstīts, ASV samazinās drošības palīdzību Eiropas valstīm pie Krievijas robežas, ceturtdien pavēstīja divi informēti ziņu avoti.

To plānots samazināt, ASV prezidentam Donaldam Trampam īstenojot «Amerika pirmajā vietā» ārpolitiku. Viņa administrācija ir samazinājusi ārējo palīdzību un mudina Eiropas valstis segt lielāku daļu no savu bruņoto spēku izmaksām.

Par plānoto drošības palīdzības samazināšanu kā pirmais ziņoja laikraksts «The Financial Times».

Krievijas karš pret Ukrainu ir pastiprinājis bažas Eiropā par reģionālo stabilitāti un tālākas agresijas iespējamību no Maskavas puses. Starp galvenajiem šī finansējuma saņēmējiem ir Igaunija, Latvija un Lietuva.

ASV Kongress ir apstiprinājis finansējumu šim palīdzības plānam, kas ir Aizsardzības ministrijas pārziņā, bet tikai līdz 2026.gada septembra beigām. Trampa administrācija nav lūgusi pagarināt šo programmu, apstiprināja viens no ziņu avotiem.

Atbildot uz lūgumu sniegt komentārus, Baltā nama amatpersona atsaucās uz rīkojumu, kuru Tramps parakstīja neilgi pēc savas otrās prezidentūras sākuma janvārī.

«Sava otrā [prezidentūras] termiņa pirmajā dienā prezidents Tramps parakstīja izpildrīkojumu par Savienoto Valstu ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu,» sacīja amatpersona.

«Šī rīcība ir koordinēta ar Eiropas valstīm saskaņā ar šo izpildrīkojumu un prezidenta ilglaicīgo uzsvaru nodrošināt, ka Eiropa uzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzību,» sacīja amatpersona.

Senatore Džīna Šehīna, kas ir galvenā demokrāte Senāta Ārlietu komitejā, nosauca šo lēmumu par kļūdainu.

«Nav nekādas jēgas samazināt mūsu sabiedroto aizsardzības gatavību laikā, kad mēs lūdzam tos pastiprināt savas [militārās] spējas, un tas pakļauj riskam amerikāņu karavīrus, kad mēs samazinām apmācību sabiedroto karavīriem, kas cīnītos viņiem blakus,» paziņoja Šehīna.